Foto – Rīgas Vāgnera teātris

FOTO: Riharda Vāgnera 212. dzimšanas dienas svinības

Lūk, tā mēs nosvinējām Riharda Vāgnera 212. dzimšanas dienu! Paldies visiem par īstenas svētku noskaņas radīšanu Vāgnera ielā!

Koncerta programmā izskanēja:

R. Vāgners – Matrožu koris no operas ”Klīstošais holandietis”
R. Vāgners – Svētceļnieku koris no operas ”Tanheizers”
K. M. Vēbers – Mednieku koris no operas ”Burvju strēlnieks”
R. Vāgners – Līgavu koris no operas ”Loengrīns”
Š. Guno – Karavīru koris no operas ”Fausts”
G. F. Hendelis – ”La Rejouissance” no Uguņošanas mūzikas
R. Vāgners – Bērnu katehisms WWV 106

Latvijas Nacionālās operas orķestra mežragi: Guntis Kronītis, Artūrs Krūmiņš, Rolands Sēlis, Daniels Sabanskis, Jānis Kronītis, Kalvis Etkins.

Paldies mūsu projekta partneriem un draugiem SCHWENK Latvija par klātbūtni gan darba ikdienā, gan svētkos!

Īpaša pateicība Pēterim Šmidrem par pasākuma atbalstīšanu.

Foto: Jūlija Dibovska

FOTO: Izstādes “NO DOUBT ABOUT IT” atklāšana Venēcijā

Līdzās oficiālajai Arhitektūras biennāles programmai līdz pat 23. novembrim Venēcijā apskatāma arī izstāde “No Doubt About It”, kuras viens no centrālajiem eksponātiem ir Vāgnera teātra makets mērogā 1:30.

Šī gada 8. maijā aizvadīta izstādes atklāšana, kurā piedalījās arī Rīgas Riharda Vāgnera biedrības un Zaigas Gailes biroja pārstāvji. Ekspozīciju apmeklēja arī Latvijas Republikas Kultūras ministre Agnese Lāce.

Izstādes kurators, Ņujorkā dzīvojošais arhitekts Vladimirs Belogolovskis (Vladimir Belogolovsky) skaidro, ka šīs ekspozīcijas mērķis ir vērst uzmanību uz sešu augstvērtīgu projektu iecerēm un dizaina stratēģijām, kas radušās, eksperimentējot ar intuitīvām idejām un, iespējams, sākotnējām šaubām. Apmeklētāji tiks iepazīstināti ar trīs teātru, divu muzeju un viena dzīvojamā kvartāla projektiem. Līdzās Zaigas Gailes biroja izstrādātajam Vāgnera teātra maketam būs aplūkojami arhitektūras projekti no Armēnijas, Ķīnas, Gruzijas, Vācijas un Polijas. Izstāde “No Doubt About It” pieejama visu Arhitektūras biennāles laiku līdz 23. novembrim, un tā norisinās Magazzino galerijā – laikmetīgās mākslas telpā, kas atrodas Palazzo Contarini Polignac, līdzās Venēcijas Lielajam kanālam un dažu soļu attālumā no Gallerie dell’Accademia un Pegijas Gugenheimas muzeja. Atrašanās vieta kartē aplūkojama šeit.

Foto: Zoltán Bodó

Lasiet vairāk par Vāgnera teātra maketu:

Rīgas Vāgnera teātra atjaunošanas projekts piedalīsies Venēcijas Arhitektūras biennālē

Foto: Riharda Vāgnera 211. dzimšanas diena

Paldies visiem, kas bija klāt un pārvērta 22. maiju Riharda Vāgnera ielā par īstiem svētkiem!

BRAVO pianistam Reinim Zariņam, kura izpildījumā dzirdējām Vāgnera “Svētceļnieku kori” no “Tanheizera”, kā arī “Prelūdiju” un “Izoldes mīlasnāvi” no operas “Tristans un Izolde”.

Rīgas Riharda Vāgnera biedrība personīgi pateicas Borisam Larionovam par koncfertflīģeļa ESTONIA uzticēšanu mums, lai pasākums izdotos patiesi Vāgnera cienīgs.

Uz tikšanos nākamgad!

Foto: Krista Saberova & Mārtiņš Ziders (jauns.lv)

Foto: Vāgnera nama laika kapsulas iemūrēšanas ceremonija

Foto: Jānis Deinats

Foto: Izskanējusi Rīgas Pilsētas teātra 240 gadu jubileja

13. septembrī Vāgnera namā ar konferenci un bagātīgu kultūras programmu tika atzīmēta pirmā Rīgas Pilsētas teātra 240 gadu jubileja.

Konference “No Fītinghofa teātra līdz Vāgnera namam” dienas pirmajā daļā klātienē pulcēja ap 100 klausītāju, kuru vidū bija mūziķi, arhitekti, mākslas zinātņu studenti un pētnieki, kā arī muzeju darbinieki, žurnālisti un citi interesenti. Konferenci atklāja Joahima fon Fītinghofa (Joachim von Vietinghoff) un Jūlijas fon Fītinghofas (Julia von Vietinghoff) priekšlasījums par Rīgas Pilsētas teātra dibinātāju un pirmo direktoru Otto Hermani fon Fītinghofu-Šēlu (Baron Otto Hermann von Vietinghoff-Scheel) un iespaidīgo Fītinghofu dzimtas vēsturi un gaitām arī mūsdienās. Komponiste un mākslas doktore Ilona Breģe konferences turpinājumā vēstīja par Riharda Vāgnera laiku Rīgā (1837–1839) un viņa muzikālajiem domubiedriem Rīgas Pilsētas teātrī, bet arhitekts Ilmārs Dirveiks sniedza ieskatu ēkas Vāgnera ielā 4 būvvēsturē. Savukārt arhitekte Zaiga Gaile stāstīja par Vāgnera teātra atjaunošanas projekta vīziju, plāniem un to īstenošanu. Konferenci noslēdza muzikoloģe Lolita Fūrmane ar referātu “Hienrihs Dorns kā Vāgnera Rīgas perioda laikabiedrs un viņa operas nesenais atklājums”, kā pamatā ir pirmreizējs pētījums par Dorna operu “Anglijas karogs” (Das Banner von England), kas pirmizrādi piedzīvoja Rīgā 1841. gada rudenī, un līdz pat 2018. gadam bija tikai faktoloģiskas ziņas par šo operu. Dr. Fūrmanes priekšlasījumu papildināja Latvijas Radio kora vīru dubultkvartets, kas izpildīja divus skaņdarbus no “Anglijas karoga”.

Konferences referātus iespējams noklausīties arī tiešsaistē.
Ieraksts latviešu valodā: https://fb.watch/fRcXgf8lEb/
Ieraksts ar tulkojumu angļu valodā: https://youtu.be/_ZJ6TQYrGZE

Rīgas Pilsētas teātra jubilejas vakara programmas pirmajā daļā Vāgnera Zālē izskanēja pianista Andreja Osokina solokoncerts “1872. Lists Rīgā”. Programmā bija iekļautas Vāgnera un Lista klaviersonātes, kā arī skaņdarbi, ko Lists izpildīja savā Rīgas koncertā pirms 180 gadiem, tostarp arī Volfganga Amadeja Mocarta ārija no operas “Figaro kāzas”, kurā Andrejam Osokinam pievienojās Sonora Vaice, kā arī Ludviga van Bēthovena “Adelaīde” Mihaila Čuļpajeva dziedājumā. Ar svinīgām uzrunām uzstājās Vāgnera nama atjaunošanas projekta patrons, Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, kā arī projekta patroneses Evas Vāgneres-Paskjē (Eva Wagner-Pasqier) dēls Antuāns Vāgners-Paskjē (Antoine Wagner Pasquier).

Vakaru noslēdza operas ainu kolāža “Dziesmu, dziesmu un vēlreiz dziesmu” par Riharda Vāgnera laiku Rīgā Kristīnas Vuss (Kristina Wuss) režijā. Uz skatuves izskanēja skaņdarbi no Vāgnera operām, kā arī fragmenti no darbiem, kurus Vāgners diriģējis Rīgas Pilsētas teātrī. Vāgnera lomā iejutās LNOB solists Andris Kipļuks, Minnu Vāgneri atveidoja LNOB soliste Evija Martinsone. Izrādē piedalījās arī Edgars Ošleja, Dace Volfarte, Rihards Plešanovs, Marija Grauba un Kaspars Zaķis.

Rīgas Riharda Vāgnera biedrība pateicas Konrāda Adenauera fondam, Valsts kultūrkapitāla fondam, Gētes Institūtam Rīgā un Latvijas Nacionālajai Operai un baletam par atbalstu un iesaisti Rīgas Pilsētas teātra 240 gadu jubilejas pasākumu norisē.