Vecrīgā jau gandrīz divus gadus dzirdama būvdarbu duna – turpinās Vāgnera nama rekonstrukcijas darbi. Līdzās būvniecībai Rīgas Riharda Vāgnera biedrība (RRVB) plāno arī ēkas nākotni un kultūras dzīvi pēc nama atklāšanas. Zināms, ka tajā atradīsies Riharda Vāgnera muzejs, un jūlijā iesvētīts muzeja pirmais eksponāts – detalizēti izstrādāts kuģa modelis “Thetis”.

Stāstā par slavenā vācu komponista Riharda Vāgnera saikni ar Rīgu un šeit pavadītajiem diviem gadiem kā Pilsētas teātra kapelmeistaram būtiska ir arī viņa aizbraukšana no Rīgas. Bēgot no kreditoriem un parādiem, Vāgners kopā ar sievu Minnu un ņūfaundlendiešu šķirnes suni Roberu nakts melnumā devies uz Pillavas (Pillau) ostu, lai tālāk kuģotu uz Londonu. Ceļā plosījās šaušalīga vētra, un tajā piedzīvotās nāves bailes un uz klāja dzirdētā leģenda iedvesmoja Vāgneru sarakstīt operu “Klīstošais holandietis”. Tieši šī stāsta dēļ RRVB kā savu emblēmu izraudzījusies buru kuģi ar saplosītām burām. Zināms, ka kuģi, uz kura bēga Vāgners, sauca “Thetis” jeb Tetīda – ūdens dieviete. Tolaik tas bija populārs kuģa nosaukums, bet, pētot dažādus avotus un “Lloyd’s” kuģu reģistru, izdevās noskaidrot, kurš no daudzajiem ir īstais, un tika nolemts, ka šoneris “Thetis” kļūs par daļu no Vāgnera muzeja.

Pirmo paraugu, kuģa modeli mērogā 1:50 2023. gadā izgatavoja Aleksandrs Šarga, scenogrāfu apvienība “Grāfienes” to pārvērta par vētrā cietuša burinieka vraku ar saplēstām burām, a la Klīstošais holandietis. Tagad, tikai divus gadus vēlāk, ir gatavs “Thetis” mērogā 1:6 – tas ir trīs ar pusi metrus garš, un tiks iekarināts atjaunotā Vāgnera nama stiklotajā ātrijā virs apmeklētāju galvām. Publika, kas pastaigāsies pa Muses (trešā) stāva telpu anfilādi, varēs pētīt kuģa klāju un takelāžu.

0

0

0

0

0

0

Muzeja eksponāta tapšanā iesaistīta liela komanda. Projekta rasējumus un skices izstrādāja Aleksandrs Šarga, bet lielāko darbu, proti, kuģa korpusa izgatavošanu, paveicis Aigars Baiks. Tika nodibināta arī veiksmīga sadarbība ar Rīgas Mākslas un mediju tehnikumu – pasniedzēja Silvestra Fēliksa Ķībera vadībā tika izgatavotas dažādas koka un metāla detaļas. Kuģa galjona figūru jeb priekšgalā redzamo dievietes Tetīdas tēlu veidojis kokgriezējs Māris Liepa. Kaut arī šis ir kuģa modelis, te viss veidots pēc reāla parauga, un uz klāja netrūkst arī darba laiviņas, kuru izgatavojis Sergejs Krilovs. Buras šuva Zinaīda Kudrjavceva, savukārt luversus izstrādāja tekstilmāksliniece Kristīne Ramane. Par takelāžas izgatavošanu un uzstādīšanu bija atbildīgs RRVB priekšsēdētājs Māris Gailis, kurš arī krāsoja kuģa korpusu.

Kuģa iesvētības notika jūlija sākumā, jo tieši 1839. gada 9. jūlijā Vāgners uzkāpa uz “Thetis” klāja. Kā jau tas pieklājas īstās kuģu kristībās, pret tā bortu ceremoniāli tika sasista šampanieša pudele, ko paveica Vāgnera nama atjaunošanas projekta galvenā arhitekte Zaiga Gaile. Šobrīd “Thetis” atrodas Kaltenē – tuvojoties Vāgnera nama atklāšanai, scenogrāfu apvienība “Grāfienes” to vizuāli pārvērtīs Klīstošā holandieša kuģa vrakā, tāpat kā sākotnējo modeli mērogā 1:50.

—

Atjaunojot Vāgnera namu, tiks panākti vairāki būtiski ieguvumi, kas ne tikai veicinās kultūras pasākumu dažādību un pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, bet arī stiprinās Rīgas un Latvijas kā kultūras centra tēlu un saikni ar Rihardu Vāgneru, kas šajā namā divus gadus (1837–1839) bija kapelmeistars. Projekts plāno ne tikai ēkas un teātra zāles atjaunošanu, bet arī veidot meistarklases un Riharda Vāgnera muzeju. Namā tiks realizēta Vāgnera vīzija “GesamtkunstWerk21” – inkubators visiem mākslas veidiem, kas kļūs par 21. gadsimtam cienīgu starptautisku jauno mākslinieku centru.

Projekta galvenais būvdarbu veicējs ir pilnsabiedrība 3A” ar galveno projektētāju SIA “Sarma un Norde Arhitekti”, savukārt inženiera un būvuzraudzības pienākumus veic SIA “Būves un Būvsistēmas”. Kā apakšuzņēmējs arhitektūras un interjeru izstrādei  nolīgts “Zaigas Gailes birojs”. Piesaistīti eksperti arī no citām valstīm – piemēram, teātra tehnoloģijas risinājumus izstrādā “Theater Advies” no Nīderlandes, savukārt kā konsultanti teātra akustikas jautājumos darbojas speciālisti no “Nagata Acoustics” Yasuhisa Toyota vadībā, kas piedalījušies Elbas Filharmonijas un Parīzes Filharmonijas projektēšanā, kā arī daudzos citos ievērojamos projektos.

Projektu “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana “Rīgas Vāgnera namā”, Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, LV-1050, atjaunojot un restaurējot Rīgas Vāgnera namu” atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments, Vācijas Ārlietu ministrija, Vācijas vēstniecība Rīgā, Rīgas Dome, Messerschmitt fonds, SCHWENK.

• R. Vāgners – Matrožu koris no operas ”Klīstošais holandietis”
• R. Vāgners – Svētceļnieku koris no operas ”Tanheizers”
• K. M. Vēbers – Mednieku koris no operas ”Burvju strēlnieks”
• R. Vāgners – Līgavu koris no operas ”Loengrīns”
• Š. Guno – Karavīru koris no operas ”Fausts”
• G. F. Hendelis – ”La Rejouissance” no Uguņošanas mūzikas
• R. Vāgners – Bērnu katehisms WWV 106

No šī gada 10. maija līdz 23. novembrim Venēcijā ar vadmotīvu “Inteliģence. Dabiska. Mākslīga. Kolektīva” norisināsies 19. Arhitektūras biennāle. Līdzās oficiālajai biennāles programmai pilsētā būs apskatāma arī izstāde “No Doubt About It”, kuras viens no centrālajiem eksponātiem būs Vāgnera teātra makets mērogā 1:30.

Izstādes kurators, Ņujorkā dzīvojošais arhitekts Vladimirs Belogolovskis (Vladimir Belogolovsky) skaidro, ka šīs ekspozīcijas mērķis ir vērst uzmanību uz sešu augstvērtīgu projektu iecerēm un dizaina stratēģijām, kas radušās, eksperimentējot ar intuitīvām idejām un, iespējams, sākotnējām šaubām. Apmeklētāji tiks iepazīstināti ar trīs teātru, divu muzeju un viena dzīvojamā kvartāla projektiem. Līdzās Zaigas Gailes biroja izstrādātajam Vāgnera teātra maketam būs aplūkojami arhitektūras projekti no Armēnijas, Ķīnas, Gruzijas, Vācijas un Polijas. Izstāde “No Doubt About It” būs pieejama visu Arhitektūras biennāles laiku (arī biennāles pirmsatklāšanas dienās – 8. un 9. maijā) līdz 23. novembrim, un tā norisināsies Magazzino galerijā – laikmetīgās mākslas telpā, kas atrodas Palazzo Contarini Polignac, līdzās Venēcijas Lielajam kanālam un dažu soļu attālumā no Gallerie dell’Accademia un Pegijas Gugenheimas muzeja.

Ivetas Leinasares vadībā pie Vāgnera teātra maketa strādājusi liela komanda, tostarp 12 brīvprātīgie praktikanti – studenti un skolēni, kas vēlējušies gūt pieredzi un iesaistīties šī nozīmīgā projekta tapšanā. Katra maketa detaļa ir rūpīgs roku darbs, vien atsevišķi elementi, piemēram, logi, drukāti ar 3D printeri. Makets palīdz noorientēties mājas sarežģītajā struktūrā un atspoguļo to, kā ēka izskatīsies pēc atjaunošanas darbiem. Namā atgriezīsies pirms būvdarbu uzsākšanas saudzīgi demontētās krāšņās podiņkrāsnis, savukārt grīdas segs pēc atrastajiem oriģinālajiem paraugiem darināts parkets. Pēc Arhitektūras biennāles izskaņas makets atkal atgriezīsies Rīgā un gaidīs Vāgnera teātra atklāšanu, kur makets kļūs par vienu no topošā Vāgnera muzeja eksponātiem.

0

0

0

0

0

0

0

0

Rīgas Riharda Vāgnera biedrība (RRVB) un Zaigas Gailes birojs (ZGB) uzsver, ka ar Vāgnera nama un teātra projekta prezentāciju Venēcijā noslēdzas laika loks, kas savieno Rīgu, Baireitu, Venēciju un atkal Rīgu. Trijstūris jeb “Vāgnera trijstūris” Eiropas kartē iezīmē trīs Rihardam Vāgneram būtiskas vietas. Rīgā Vāgners no 1837. līdz 1839. gadam Pilsētas pirmajā teātrī strādāja par diriģentu. Tieši šeit viņš saprata trīs operas zāles principus, kas pilnīgi atšķīrās no tradicionālajiem – orķestris ir novietots bedrē skatuves priekšā un daļēji zem tās; diriģents orķestra bedrē stāv ar muguru pret skatītājiem; publikas zāle ir aptumšota. Rīgā Rihards Vāgners piedzima kā jaunās operas komponists – strādādams par diriģentu, viņš iesāka komponēt operu “Rienci”.  Savukārt bēgot no Rīgas kreditoriem ar kuģi “Thetis”, Vāgners Baltijas jūrā piedzīvoja vētru, kuras iespaidā parādījās vīzija par “Klīstošo holandieti”.

Baireitā 1876. gadā Rihards Vāgners uzbūvēja jauno operas namu, kur īstenoja Rīgā apgūtos trīs zāles uzbūves principus un kur vēl līdz pat šodienai ik gadu notiek prestižais Baireitas festivāls. Baireitā Vāgners uzbūvēja arī savu māju – Villa Wahnfried.

Venēcijā, Palazzo Vendramin pie Lielā kanāla Rihards Vāgners mira 1883. gadā. Vāgnera šķirstu pa Lielo kanālu aizveda uz dzelzceļa staciju un ar vilcienu uz Baireitu, kur viņš tika apglabāts savas mājas pagalmā. Un tagad Venēcijā būs aplūkojams Rīgas Vāgnera teātra makets.

0

“Visas pasaules ūdeņi ir savienoti, un mums bija svarīgi savienot ar 142 gadu atstarpi pa Lielā kanāla ūdeņiem peldošo Vāgnera šķirstu un peldošo teātra maketu,” skaidro arhitekte Zaiga Gaile.

ZGB un RRVB dalību Venēcijas Arhitektūras biennālē atbalsta Latvijas Finieris, 3A, MG Būvnieks, Schwenk Latvija, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra; partneri – SIA “Art Services”, Maketudizains.lv, Maquettica.eu, The Daily Print. Īpaša pateicība Latvijas Universitātes Akadēmiskajai bibliotēkai un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam.

Gatavojoties lielajam notikumam, piedāvājam noklausīties video interviju ar izstādes kuratoru Vladimiru Belogolovski Vāgnera nama atjaunošanas projekta iniciatoru Māri Gaili un projekta arhitektoniskās vīzijas autori Zaigu Gaili.

—

Atjaunojot Vāgnera namu, tiks panākti vairāki būtiski ieguvumi, kas ne tikai veicinās kultūras pasākumu dažādību un pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, bet arī stiprinās Rīgas un Latvijas kā kultūras centra tēlu un saikni ar Rihardu Vāgneru, kas šajā namā divus gadus (1837–1839) bija kapelmeistars. Projekts plāno ne tikai ēkas un teātra zāles atjaunošanu, bet arī veidot meistarklases un Riharda Vāgnera muzeju. Namā tiks realizēta Vāgnera vīzija “GesamtkunstWerk21” – inkubators visiem mākslas veidiem, kas kļūs par 21. gadsimtam cienīgu starptautisku jauno mākslinieku centru. Atklāšana plānota 2028. gadā.

Projekta galvenais būvdarbu veicējs ir personu apvienība “SBSC un 3A” ar galveno projektētāju SIA “Sarma un Norde Arhitekti”, savukārt inženiera un būvuzraudzības pienākumus veic SIA “Būves un Būvsistēmas”. Kā apakšuzņēmējs arhitektūras un interjeru izstrādei  nolīgts “Zaigas Gailes birojs”. Piesaistīti eksperti arī no citām valstīm – piemēram, teātra tehnoloģijas risinājumus izstrādā “Theater Advies” no Nīderlandes, savukārt kā konsultanti teātra akustikas jautājumos darbojas speciālisti no “Nagata Acoustics” Yasuhisa Toyota vadībā, kas piedalījušies Elbas Filharmonijas un Parīzes Filharmonijas projektēšanā, kā arī daudzos citos ievērojamos projektos.

Projektu “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana “Rīgas Vāgnera namā”, Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, LV-1050, atjaunojot un restaurējot Rīgas Vāgnera namu” atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments, Vācijas Ārlietu ministrija, Vācijas vēstniecība Rīgā, Rīgas Dome, Messerschmitt fonds, SCHWENK.

Jaunais gads iezīmējis otro Vāgnera nama atjaunošanas projekta būvdarbu gadu.  Ģeotehniskās inženierijas uzņēmuma “Keller” vadībā turpinās ēkas pamatu pastiprināšanas darbi, bet šoreiz Rīgas Riharda Vāgnera biedrība (RRVB) vēlas piedāvāt ieskatu teātra zāles vēsturē un atjaunošanas vīzijā.

Daudziem ir pārsteigums, ka zem telpas, kas plašāk pazīstama kā Vāgnera vai Musses zāle, reiz atradies vesels teātris ar parteru un diviem balkoniem. Tieši šeit no 1837. līdz 1839. strādāja jaunais komponists Rihards Vāgners. Pēc nama atjaunošanas publikai būs pieejama ne tikai līdz šim pazīstamā kamermūzikas zāle, bet arī atjaunotā operteātra zāle 500 skatītājiem – Vāgnera teātris. Par šīs zāles vēsturi un atjaunošanu sīkāk stāsta projekta arhitekte Zaiga Gaile:

“Pirms Ziemassvētku brīvdienām pabeidzām teātra galvenās telpas – Lielās zāles – interjera projektu. Neliela vēsturiska atkāpe: Rīgas pilsētas teātra zāli izbūvēja 1782. gadā. Nav saglabājies arhitekta Kristofa Hāberlanda  zāles projekts, tikai sadrumstaloti un pretrunīgi apraksti. Mēs vēl nezaudējam cerību oriģinālo projektu atrast Pēterburgas arhīvos, jo teātra būvētājs, barons Otto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls dzīves pēdējos gadus pavadīja Cariskajā Krievijā augstā postenī, ko var salīdzināt ar mūsdienu Veselības ministru. Barons arī tur uzcēla varenu namu un mira 1792. gadā. Šobrīd kara apstākļos Krievijas bagātīgie arhīvi saprotamu iemeslu dēļ nav pieejami.

Visu laiku tika uzturēta leģenda, ka teātra zāle iebūvēta vecā spīķerī. Noņemot sienu apmetuma kārtas, nonācām līdz ķieģeļu mūriem, kas divās zāles sānu fasādēs uzirdināti ar ritmiski izvietotām logu ailām ar arkām. Neticamā kārtā atradās viens aizmūrēts oriģinālais logs labā stāvoklī, un to eksponēsim atjaunotajā ēkā. Ja tas ir sākotnējais spīķeris, kāpēc tam ir tik daudz logu? Projekta pētnieks arhitekts Ilmārs Dirveiks izvirza hipotēzi, ka nebija nekāda spīķera – sākotnējā zāle būvēta jauna ar izgaismotām sānu galerijām, no kurām nokļūst zāles trīs līmeņos. Līdzīgi kā Latvijas Nacionālajā operā. Tādā gadījumā zāle bija šaura un saspiesta, un grūti ticēt aprakstiem, ka tajā varēja ietilpt 500 skatītāji. Kaut gan daudzi avoti apraksta sliktos apstākļus – publikai trūka gaisa un vēdīja smakas, dziedātājiem uz skatuves bija auksti un bieži saaukstējās. Interesanti, ka skatuves aizmugurē arī ir lielas ailas ar arkām, kas liek domāt, ka dekorācijas tika piegādātas un mākslinieki uznāca no aizmugures, acīmredzot no kādas blakus mājas.

0

0

0

0

Zāli pārbūvēja 1837. gadā, īsi pirms Riharda Vāgnera uzaicināšanas strādāt par kapelmeistaru. No šī perioda ir saglabājusies programma ar zāles shematisko plānu, kurā redzams parters ar ložām un divi balkoni. Sienu atsegšanas procesā labi nolasāmi balkonu grīdu nospiedumi. Atgādinu, ka zālē iebūvēja divus pārsegumus 19. gadsimta beigās, kad teātris beidza pastāvēt, jo trupa pārvācās uz Latvijas Nacionālo operu, nams palika biedrības “Musse” pārvaldībā, kas turpināja organizēt koncertus, balles un citas kultūras norises. Pēc Otrā pasaules kara ēkā ievācās Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Fundamentālā bibliotēka (mūsdienās – Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka) un zāles trīs līmeņi pārtapa grāmatu glabātuvē. Tik skaists tēls – operas zāle tika piekrauta ar grāmatām! Pirms kara Pilsētas bibliotēka bija Rātsnamā. Kad tas dega, Jānis Straubergs netālu atrada tukšo Vāgnera namu. Glāba, ko varēja izglābt, veda grāmatas ar ratiņiem un ķerrām. To darīja sievietes, vīrieši bija karā. Rātsnama drupas tika apsargātas, tur nelaida iekšā, bet Straubergs kaut kā slepeni sarunāja pieeju ēkai. Viss šobrīd lasāmais Akadēmiskās bibliotēkas retumu krājums ir šīs izglābtās grāmatas, arī Rīgas pirmā teātra afišu sējumi. Musses (trešā) stāva zālē sākumā bija lielā lasītava, vēlāk komunisti tur ierīkoja konferenču zāli – zāles vienā galā bija Ļeņina balta ģipša biste, otrā – Staļina.  Fundamentālā bibliotēka pastāvēja 40 gadus, līdz Vāgnera namā atjaunoja koncertzāli kamermūzikas koncertiem.

0

0

0

0

Atjaunotās operteātra zāles koncepcija izvirza mērķi pēc iespējas tuvoties zāles sākotnējam tēlam esošo parametru ietvaros – ar parteri, ložām un diviem balkoniem. Dokumenti apraksta zālē ar zaļu un balkonos ar sarkanu audumu tapsētus krēslus un ložu sienas. Zāle tiecas uz gaismu, un griestos ir iebūvēts milzīgs iluzors atvērums uz debesīm. Tāda nav nevienā pasaules teātrī, kur virs skatītāju galvām parasti karājas ievērojama izmēra kristāla lustra. Zālei ir koka grīdu un pakāpienu, sienas paneļu, kolonnu un balkona margu apdare. Zāles sienas tapsētas ar sarkanu ornamentālu audumu, kura prototips ņemts no Musses (Vāgnera) zāles tapešu atradumiem.”

Atjaunojot Vāgnera namu, tiks panākti vairāki būtiski ieguvumi, kas ne tikai veicinās kultūras pasākumu dažādību un pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, bet arī stiprinās Rīgas un Latvijas kā kultūras centra tēlu un saikni ar Rihardu Vāgneru, kas šajā namā divus gadus (1837–1839) bija kapelmeistars. Projekts plāno ne tikai ēkas un teātra zāles atjaunošanu, bet arī veidot meistarklases un Riharda Vāgnera muzeju. Namā tiks realizēta Vāgnera vīzija “GesamtkunstWerk21” – inkubators visiem mākslas veidiem, kas kļūs par 21. gadsimtam cienīgu starptautisku jauno mākslinieku centru.

Projekta galvenais būvdarbu veicējs ir personu apvienība “SBSC un 3A” ar galveno projektētāju SIA “Sarma un Norde Arhitekti”, savukārt inženiera un būvuzraudzības pienākumus veic SIA “Būves un Būvsistēmas”. Kā apakšuzņēmējs arhitektūras un interjeru izstrādei  nolīgts “Zaigas Gailes birojs”. Piesaistīti eksperti arī no citām valstīm – piemēram, teātra tehnoloģijas risinājumus izstrādā “Theater Advies” no Nīderlandes, savukārt kā konsultanti teātra akustikas jautājumos darbojas speciālisti no “Nagata Acoustics” Yasuhisa Toyota vadībā, kas piedalījušies Elbas Filharmonijas un Parīzes Filharmonijas projektēšanā, kā arī daudzos citos ievērojamos projektos.

Projektu “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana “Rīgas Vāgnera namā”, Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, LV-1050, atjaunojot un restaurējot Rīgas Vāgnera namu” atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments, Vācijas Ārlietu ministrija, Vācijas vēstniecība Rīgā, Rīgas Dome, Messerschmitt fonds, SCHWENK.

Pēc apjomīgiem sagatavošanas darbiem uzsākts nākamais būtiskais Vāgnera nama atjaunošanas posms – ēkas pamatu pastiprināšana.

Šī gada jūlijā Rīgas Riharda Vāgnera biedrība (RRVB) ziņoja, ka apmetuma demontāžas laikā atklājies, ka ēkas konstrukciju stāvoklis ir sliktāks, nekā sākotnēji paredzēts. Tika izstrādāta un īstenota virkne risinājumu, lai novērstu kritiskākās problēmas un nostiprinātu ēkas konstrukciju pirms pamatu pastiprināšanas darbiem. Oktobra vidū Vāgnera nama būvlaukumā darbu uzsākusi poļu kompānija KELLER, un 16 metru dziļumā ir ierīkoti pirmie ēkas pamatus pastiprinošie pāļi.

Pamatu pastiprināšana tiek veikta ar dziļās grunts stabilizācijas metodi, kuras laikā grunts tiek samaisīta ar cementa javu. Šī  ir vissaudzīgākā metode pamatu pastiprināšanai, jo netiek radītas vibrācijas un tiek iespējami samazināti grunts sēšanās riski. Tomēr darbu process ir laikietilpīgs un sarežģīts, jo jāstrādā vēsturiskā apbūvē un dūņainā gruntī, blakus Rīdzenes upes gultnei. Darbus plānots veikt divos posmos – pamatu pastiprināšana ēkas daļā, kas atrodas tuvāk Vāgnera ielai, un operas zāles apjoma jaunās, nesošās čaulas betonēšana. Pēc tam varēs veikt arī operteātra zāles daļas pamatu pastiprināšanu.

Atjaunojot Vāgnera namu, tiks panākti vairāki būtiski ieguvumi, kas ne tikai veicinās kultūras pasākumu dažādību un pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, bet arī stiprinās Rīgas un Latvijas kā kultūras centra tēlu un saikni ar Rihardu Vāgneru, kas šajā namā divus gadus (1837–1839) bija kapelmeistars. Projekts plāno ne tikai ēkas un teātra zāles atjaunošanu, bet arī veidot meistarklases un Riharda Vāgnera muzeju. Namā tiks realizēta Vāgnera vīzija “GesamtkunstWerk21” – inkubators visiem mākslas veidiem, kas kļūs par 21. gadsimtam cienīgu starptautisku jauno mākslinieku centru.

Projekta galvenais būvdarbu veicējs ir personu apvienība “SBSC un 3A” ar galveno projektētāju SIA “Sarma un Norde Arhitekti”, savukārt inženiera un būvuzraudzības pienākumus veic SIA “Būves un Būvsistēmas”. Kā apakšuzņēmējs arhitektūras un interjeru izstrādei  nolīgts “Zaigas Gailes birojs”. Piesaistīti eksperti arī no citām valstīm – piemēram, teātra tehnoloģijas risinājumus izstrādā “Theater Advies” no Nīderlandes, savukārt kā konsultanti teātra akustikas jautājumos darbojas speciālisti no “Nagata Acoustics” Yasuhisa Toyota vadībā, kas piedalījušies Elbas Filharmonijas un Parīzes Filharmonijas projektēšanā, kā arī daudzos citos ievērojamos projektos.

Projektu “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana “Rīgas Vāgnera namā”, Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, LV-1050, atjaunojot un restaurējot Rīgas Vāgnera namu” atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments, Vācijas Ārlietu ministrija, Vācijas vēstniecība Rīgā, Rīgas Dome, Messerschmitt fonds, SCHWENK, Riharda Vāgnera biedrības Vācijā un privāti ziedojumi.

Drīz apritēs gads, kopš nams Vāgnera ielā 4 nodots celtnieku rīcībā. Joprojām turpinās darbs pie projekta detalizācijas, kā arī apjomīgi sagatavošanas darbi nākamajam etapam – pamatu stiprināšanai. Pēdējos mēnešus Vāgnera namā rit plaši konstrukciju un detaļu demontāžas darbi. Kā teic projekta arhitektoniskās vīzijas autore, arhitekte Zaiga Gaile: “Mums ir daudz pārsteigumu, gan pozitīvu, gan problemātisku.”

Demontējot apmetumu bijušā teātra zāles sienām, atklājusies bēdīga aina – sienas ir stipri bojātas, vairāk, kā to iepriekš spēja paredzēt. Apstiprinās fakts, ka pirms 250 gadiem teātra zāle ir uzbūvēta bijušās noliktavas vietā – visas ķieģeļu mūra sienas sastāv no aizmūrētām arkām un ailām, kas izraibinātas ar dažāda izmēra plaisām. Laiku slāņi pārklājas un dažbrīd rodas nopietnas bažas par sienu nestspēju. Konstruktoriem nākas nopietni pētīt un pārstrādāt iepriekš izstrādātā būvprojekta risinājumus. Projektā ir iesaistīta Arhitektoniskā izpētes grupa (SIA AIG), kas rūpīgi dokumentē sienu atsegumus un demontāžas laikā atrastās detaļas.

0

0

0

Pie pozitīvajiem pārsteigumiem minams neparasti bagātīgais apdares detaļu un dokumentu krājums, kas tika atrasts demontāžas procesā – daļa no tā tiks eksponēta topošajā Vāgnera muzejā. Lielākoties detaļas atklājās pēc pārsegumu atsegumiem un durvju demontāžas. Sīkāk par atradumiem stāsta Zaiga Gaile: “Demontējot durvju kārbas, zem aplodām un dekoratīvajiem portāliem atsedzās iepriekšējo laiku sienu apdares kārtas – tapetes vairākos slāņos, zem tām avīzes vācu un angļu valodā, kur var redzēt izdošanas datumu. Musses  zālē tika noņemts iebūvēts spogulis zāles aizmugures sienā un zem tā atklājās sarkanas tapetes ar auduma imitāciju. Tās raksturīgas 19. gadsimta sākuma posmam. Otrs tapešu atsegums atklājās ieejas gaitenī pirms Musses zāles: poļu restauratoriem veicot remontu 1988. gadā, acīmredzot bija uzdevums uzlabot zāles skaņas izolāciju un tika uzlikta dubulta siena vairāku metru garumā. Šis ir unikāls atradums, kur tapetes saglabājušās lielā laukuma bez bojājumiem. Tējas salonā trešajā stāvā zaļas puķainas tapetes atradās zem trijstūra dekoratīvā durvju portāla. Esam atraduši arī sarkana auduma tapetes zem durvju un logu kārbām tai pašā Musses biedrības stāvā.”

0

0

0

0

Arhitekti izveidojuši karti ar dokumentu atradumu vietām ēkas plānā. Galvenās lokalizācijas vietas ir Musses (trešais) stāvs un bēniņi, bet vecas avīzes un žurnāli atrodas arī negaidītās un neparastās pagrīdes slēptuvēs. “Piemēram, labi saglabājies 20. gadsimta sākuma modes žurnāls ar zīmētiem modeļiem un pat lapa ar auduma piegrieztnēm. Jau fantazējam, ka teātra atklāšanā varētu tās izmantot tērpu modeļiem,” stāsta Zaiga Gaile. 1912. gada 7. janvārī  Musses biedrība svinēja 125 gadu pastāvēšanas jubileju, un šis notikums tika atzīmēts ar grezni iesietu katalogu. Tajā rūpīgi uzskaitīti biedrības biedri, starp kuriem vairums ir vācu muižniecība un pilsoniskā elite. Goda biedru sarakstā ir Rīgas mērs Georgs Armisteds un cara valdības gubernators ar svītu. No biedrības 100 gadu jubilejas svinību ceremonijas demontāžas laikā atradusies programma ar pusdienu ēdienkarti un koncertu. Saglabājušies biedrības statūti dažādu gadu izdevumos, bibliotēkas grāmatu katalogs. “Pēc biedru saraksta ir pilnīgi skaidrs, ka Musses biedrībā, kas mita Vāgnera namā un dibināta jau 1787. gadā, satikās ietekmīgā Latvijas vācu muižniecības elite,” uzsver Zaiga Gaile. “Esam uzrunājuši vēsturnieci Intu Dišleri, kura piekritusi nodarboties ar biedrības un tās biedru pētniecību. Muižnieki sabrauca uz sanāksmēm no savām muižām – koncerti un balles, pusdienas un cigāri; ēkā atradās arī spēļu kārtis un tabakas iesaiņojumi.”

0

0

0

0

Plānots, ka būvdarbi ilgs 3 gadus un Rīgas Vāgnera teātri atklās 2027. gada rudenī. Atjaunojot Vāgnera namu, tiks panākti vairāki būtiski ieguvumi, kas ne tikai veicinās kultūras pasākumu dažādību un pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, bet arī stiprinās Rīgas un Latvijas kā kultūras centra tēlu un saikni ar Rihardu Vāgneru, kas šajā namā divus gadus (1837–1839) bija kapelmeistars. Projekts plāno ne tikai ēkas un teātra zāles atjaunošanu, bet arī veidot meistarklases un Riharda Vāgnera muzeju. Namā tiks realizēta Vāgnera vīzija “GesamtkunstWerk21” – inkubators visiem mākslas veidiem, kas kļūs par 21. gadsimtam cienīgu starptautisku jauno mākslinieku centru.

Projekta galvenais būvdarbu veicējs ir personu apvienība “SBSC un 3A” ar galveno projektētāju SIA “Sarma un Norde Arhitekti”, savukārt inženiera un būvuzraudzības pienākumus veic SIA “Būves un Būvsistēmas”. Kā apakšuzņēmējs arhitektūras un interjeru izstrādei  nolīgts “Zaigas Gailes birojs”. Piesaistīti eksperti arī no citām valstīm – piemēram, teātra tehnoloģijas risinājumus izstrādā “Theater Advies” no Nīderlandes, savukārt kā konsultanti teātra akustikas jautājumos darbojas speciālisti no “Nagata Acoustics” Yasuhisa Toyota vadībā, kas piedalījušies Elbas Filharmonijas un Parīzes Filharmonijas projektēšanā, kā arī daudzos citos ievērojamos projektos.

Projektu “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana “Rīgas Vāgnera namā”, Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, LV-1050, atjaunojot un restaurējot Rīgas Vāgnera namu” atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments, Vācijas Ārlietu ministrija, Vācijas vēstniecība Rīgā, Rīgas Dome, kā arī būvmateriālu un cementa ražotājs SCHWENK.