Vāgners – Lapa 4 – Rīgas Vāgnera teātris

Egils Siliņš dzied “Lidojošais holandietis” Rīgas stacijas tunelī

Atbalstot nepieciešamību atjaunot Vāgnera teātri Rīgā, basbaritons Egils Siliņš dzied Holandieša monologu no Riharda Vāgnera operas “Lidojošais holandietis” Rīgas stacijas tunelī.

CREATIVE TEAM:
Režisors – Andrejs Verhoustinskis
Māksliniece- Ineta Sipunova
Skaņu režisors – Artis Dukaļskis
Operatori – Andrejs Verhoustinskis, Jēkabs Štelmahers un Dāvids Grižibovskis

PRODUCED BY:
Rīgas Riharda Vāgnera biedrība

SOCIAL MEDIA:
Web page – https://vagneriga.lv/
Facebook – https://www.facebook.com/vagneriga/

Atjaunosim Vāgnera teātri Rīgā!

Rīga ir nesaraujami saistīta ar RIHARDA VĀGNERA dzīvi. Šeit viņš iesāka komponēt monumentālo operu “Rienci”, ar kuru vēlāk guva pirmos grandiozos panākumus. Rīgas vecā teātra zāles struktūrā viņš smēlās idejas Baireitas Festivāla teātra veidolam.

Tikai gadījumā, ja tiks atjaunots slēgtais un bojā ejošais teātra nams, kurā Vāgnera jaunais ģēnijs bagātināja mūsu kultūru, Rīga varēs lepoties ar Vāgnera pilsētas godu! Simtiem rīdzinieku, dziedot “Svētceļnieku kori” no “Tanheizera”, to apliecināja pilnā balsī.

Atjaunosim Vāgnera teātri Rīgā!

* * *

Riga is closely tied to Richard Wagner’s life. Here he began to compose his monumental opera “Rienzi”, which became his first spectacular success. From the structure of the old Riga theatre, Wagner got his ideas for the shape of the Bayreuth Festival Theatre.

Only if the closed and deteriorating theatre building, from where the young genius of Wagner enriched our culture, is restored, Riga will be able to call itself the city of Wagner. By singing the Pilgrims Chorus from Wagner’s Tannhäuser together, scores of Rigans affirmed this loudly and clearly.

Let us bring back Wagner’s theatre to Riga!

Zibakciju #VāgneRiga veidoja:

Ideja: Una Rozenbauma
Diriģents: Māris Sirmais
Koristi no 57 Rīgas koriem
Pūtēju orķestris “Rīga”
Mākslinieks: Gunārs Lūsis
Apskaņošana: Pēteris Brīniņš
Noformējums: SIA Abi2
Cienasts: Havjers Garsia
Klipa režisors: Anna Viduleja
Montāžas režisors: Nauris Krūmiņš
Operators: Andrejs Rudzāts
Skaņa: Ernests Ansons
Krāsu korekcija: Ritvars Lasmanis
Producenti: Māris Gailis, Pauls Romāns, Inga Jerzjukova
Mielasts- Rīgas Balzāms, Havjers Garsia
Pasūtītājs: Rīgas Riharda Vāgnera biedrība
Atbalstītāji: JCI Latvia
Līdzfinansētāji: Rīgas domes Izglītības, kultūras
un sporta departaments, Live Riga

Simtiem koristu Vecrīgā dzied Vāgnera zāles nākotnei veltītā zibakcijā

Lai pievērstu uzmanību Vāgnera zāles kā kultūras mājvietas nākotnei, otrdien, 3. oktobrī Vecrīgā norisinājās vēl nebijusi zibakcija #VāgneRīga, kuras laikā vairāki simti dziedātāju dziedāja Svētceļnieku kora dziedājumu no Riharda Vāgnera operas “Tanheizers”. Zibakcijas muzikālo norisi vadīja diriģents Māris Sirmais un pūtēju orķestra “Rīga” mākslinieciskais vadītājs Valdis Butāns.

Zibakcijas dalībnieki no Doma laukuma dziedot devās cauri Vecrīgai Kaļķu ielas virzienā, visbeidzot apstājoties pie kādreizējās Vāgnera zāles ēkas komponista vārdā nosauktajā ielā.

Zibakciju #VāgneRīga apmeklēja un īsu apsveikuma uzrunu tās dalībniekiem teica komponista mazmazmeita, Metropolitēna operas mākslinieciskā konsultante Eva Vāgnere-Paskjē, kura savulaik vadījusi Baireitas festivālu un Londonas Karalisko operu.

Vāgnera zālē atradies senākais Rīgas pilsētas teātris, kas gan kalpojis par darbavietu Rihardam Vāgneram, gan uzņēmis Hektoru Berliozu, Ferencu Listu un Klāra Šūmani ar saviem koncertiem. Šobrīd 1782. gadā pēc arhitekta Kristofa Hāberlanda projekta celtais nams ir sliktā stāvoklī un jau aptuveni 10 gadu ir slēgts. Namu apsaimnieko Valsts Nekustamo īpašumu aģentūra, bet par tā tālāko nākotni šobrīd nav skaidrības. Zibakcijas rīkotāji – Rīgas Vāgnera biedrība – cer, ka ar šo simbolisko Svētceļnieku kora gājienu tiks nodota vēsts, ka kultūrvēsturiski bagātajai ēkai arī nākotnē jābūt augstas kvalitātes mūzikas un teātra mājvietai.

Pasaulslavenais komponists Rīgā pirmoreiz ieradās 1837. gada augustā 24 gadu vecumā, un viņa pirmā piestāšanās vieta bijusi Bolderāja. Vāgners Rīgā uzturējās divus gadus, diriģējis aptuveni 20 iestudējumu, no jauna uzvedis piecas izrādes, kā arī atjaunojis vairākus operas uzvedumus. Tieši Rīgā Vāgners sāka komponēt apjomīgo piecu cēlienu operu “Rienci”, pabeidzot uvertīru un pirmos cēlienus. Viss darbs pabeigts krietni vēlāk – Parīzē.

Avots: www.delfi.lv

Zibakcijā pievērš uzmanību Vāgnera zāles liktenim

3.oktobra vakarā plkst. 18 Vecrīgā notiek zibakcija #VāgneRīga. Tā izpaužas kā kordziedātāju gājiens: gandrīz 50 pašmāju kori – aptuveni 800 dziedātāju – dzied Svētceļnieku kora dziedājumu no Riharda Vāgnera operas “Tanheizers”.

Gājiens plkst. 18 sākās Doma laukumā un noslēdzās pie Vāgnera zāles, tādējādi pievēršot uzmanību šīs ēkas tālākajam liktenim, kas šobrīd ir visai neskaidrs.

Dalībai zibakcijā tika aicināti gan profesionālie, gan amatieru, gan Latvijas augstskolu kori. Tāpat tika aicināti arī cilvēki, kuriem nav vienaldzīgs Vāgnera zāles liktenis.

Zibakcijas muzikālo norisi vadīja diriģents Māris Sirmais un pūtēju orķestra “Rīga” mākslinieciskais vadītājs Valdis Butāns.

Zibakcijas rīkotāji – Rīgas Vāgnera biedrība – cer, ka ar šo simbolisko Svētceļnieku kora gājienu tiks nodota vēsts, ka kultūrvēsturiski bagātajai ēkai arī nākotnē jābūt par mājvietu augstas kvalitātes mūzikai un teātrim.

Pasaulslavenais komponists Rīgā pirmoreiz ieradās 1837.gada augustā 24 gadu vecumā, un viņa pirmā piestāšanās vieta bijus Bolderāja. Vāgners Rīgā uzturas divus gadus, diriģējis aptuveni 20 iestudējumu, no jauna uzvedis piecas izrādes, kā arī atjaunojis vairākus operas uzvedumus. Tieši Rīgā Vāgners sāka komponēt apjomīgo piecu cēlienu operu “Rienci”, pabeidzot uvertīru un pirmos cēlienus. Kopumā darbs pabeigts krietni vēlāk – Parīzē.

Zibakciju #VāgneRīga apmeklēja un īsu apsveikuma uzrunu tās dalībniekiem teica komponista mazmazmeita, Metropolitēna operas mākslinieciskā konsultante Eva Vāgnere-Paskjē, kura savulaik vadījusi Baireitas festivālu un Londonas Karalisko operu.

Jau vēstīts, ka Vāgnera zāle jau padsmit gadus ir faktiski bez lietotāja un pamazām drūp un plaisā. Neraugoties uz zāles lielisko vēsturi un kultūras potenciālu, tās atjaunošana nav prioritāšu sarakstā nevienai no iesaistītajām institūcijām. Atbildību par tās glābšanu ministrijas un apsaimniekotāji turpina futbolēt no viena pie otra.

Kā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” norāda Riharda Vāgnera biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Gailis, biedrība jau panākusi to, ka Kultūras ministrija izstrādājusi ekonomisko pamatojumu vienai no versijām, kāds varētu būt Vāgnera zāles turpmākais liktenis. Runa ir par privāto un publisko partnerību, taču ir arī citi Vāgnera zāles attīstības modeļi.

Avots: www.lsm.lv

Zibakciju #VāgneRiga veidoja:

1 2 34