VNĪ izziņo izsoli par vēsturiskā Vāgnera nama nomu

Saskaņā ar valdības lēmumu VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) piektdien, 3. augustā, izziņo pieteikšanos izsolei par tiesībām turpmākos 30 gadus nomāt vācu komponista Riharda Vāgnera vārdā dēvēto namu Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, informēja VNĪ.
Nomas tiesību izsole notiks 23. augustā. Pieteikšanās termiņš izsolei ir līdz 21. augustam. Potenciālajam nomniekam jārēķinās ar ievērojamiem kapitālieguldījumiem, jo ēka ir kultūrvēsturisks piemineklis un valstij rūp to savest kārtībā, norādīja VNĪ.

“Ēka esošajā stāvoklī nodota VNĪ uzturēšanai uz laiku, kamēr valdība pieņems lēmumu par to, kādā veidā šī ēka būtu tālāk izmantojama. Tas nav vienkārši, ņemot vērā, ka nosacījums ir ēkai saglabāt kultūras funkciju un vienlaikus nodrošināt prasīto, zinot, ka ēka ir ļoti sena un tās sakārtošana prasa lielus ieguldījumus. Tāpēc apsveicams ir valdības lēmums un izšķiršanās par vienu no pieciem iepriekš apspriestajiem attīstības scenārijiem,” sacīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Izsoles noteikumi paredz iespēju 237 gadus veco vēsturisko ēku uz tuvākajiem 30 gadiem nodot privātā nomnieka rokās (saglabājot to valsts īpašumā), taču pretendentiem izvirzīti pietiekami stingri nosacījumi. Ēkas nomniekam saskaņā ar Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas noteikumiem būs pienākums izstrādāt ēkas pārbūves-restaurācijas būvprojektu un 18 mēnešu laikā no īpašuma nodošanas un pieņemšanas dienas izstrādāt būvprojektu, saskaņojot ar iznomātāju un Rīgas būvvaldi būvniecības ieceres un visu būvniecībai nepieciešamo dokumentāciju, kā arī veikt visus nepieciešamus pirmsprojektēšanas darbus.

Atbilstoši ar VNĪ saskaņotajam restaurācijas projektam nomniekam 41 mēneša laikā būs jāveic vērienīgi ēkas atjaunošanas darbi – pamatu nostiprināšana, jumta seguma maiņa, tajā skaitā bojāto nesošo konstrukciju nomaiņa, ēkas hidroizolācijas ierīkošanas darbi, ēkas fasāžu un visu telpu atjaunošana, jaunas ēkas apkures sistēmas izbūve, ventilācijas un gaisa dzesēšanas sistēmas izbūve, siltummezgla pārbūve, jaunas ēkas stacionārās ugunsdzēsības, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas izbūve, tajā skaitā tehniskās kanalizācijas restorānam, kā arī lietus savākšanas un novadīšanas nodrošināšana, elektroinstalācijas nomaiņa un citi darbi. Līgumā tiks noteikts nomnieka pienākums visā līguma darbības laikā apdrošināt savu vispārējo civiltiesisko atbildību pret trešajām personām un iznomātājam (valstij) nodarītajiem zaudējumiem. Turklāt īpašuma lietošanas mērķim jābūt kultūras funkcijas nodrošināšanai.

Izsoles sākuma cena ir 2222,85 eiro mēnesī, kam papildus jāmaksā nomas maksa par zemi 1,5% no kadastrālās vērtības gadā, nekustamā īpašuma nodoklis par ēku un zemesgabalu, apdrošināšanas maksājumi, kā arī komunālie maksājumi.

Nomas tiesību pretendentam līdz publikācijā norādītajam pieteikšanās brīdim VNĪ kontā būs jāieskaita nodrošinājuma maksa 10 000 eiro apmērā, kas līguma noslēgšanas gadījumā tiks novirzīta nomas maksas segšanai. Desmit darba dienu laikā no līguma spēkā stāšanās dienas nomniekam nepieciešams iesniegt iznomātājam neatsaucamu līguma saistību izpildes nodrošinājumu – bankas garantiju par 50 000 eiro.

Jau ziņots, ka šī gada 10. jūlijā notikušajā Ministru kabineta sēdē tika izskatīti pieci dažādi iespējamie turpmākās Vāgnera nama attīstības scenāriji, kuri paredzēja: īpašuma atjaunošanu par valsts budžeta līdzekļiem; īpašuma atjaunošanu, izmantojot publisko un privāto partnerību; īpašuma nodošanu ilgtermiņa nomā ar nomnieka pienākumu atjaunot ēku; īpašuma nodošanu Rīgas pašvaldības īpašumā vai īpašuma atsavināšanu publiskā izsolē. Valdība nolēma atbalstīt Vāgnera nama iznomāšanu privātajam partnerim ārpus vispārējās valdības sektora, nosakot 2018.gada septembra beigas kā termiņu izsoles īstenošanai.

Kā otro potenciālo ēkas attīstības scenāriju minēja ēkas pielāgošanu VSIA “Latvijas Koncerti” darbības nodrošināšanai, izvietojot tajā biroju, kā arī “Latvijas Koncertu” māksliniecisko struktūrvienību – valsts kamerorķestra “Sinfonietta Rīga”, Latvijas Radio kora un Latvijas Radio bigbenda – mēģinājumu un mākslinieku darba telpas, mūzikas instrumentu noliktavu un koncertdarbības nodrošināšanai nepieciešamās saimnieciskās telpas.

Ņemot vērā stingros nosacījumus, ko nosaka ēkas kultūrvēsturiskā pieminekļa statuss, ja gadījumā sākotnējā izsolē nomnieks nepieteiksies, VNĪ izziņos atkārtotu izsoli. Ja arī atkārtotā izsolē par nomas tiesībām pretendents nepieteiksies, VNĪ gatavos ziņojumu valdībai, kurai, iespējams, būs atkārtoti jālemj par kādu no citiem alternatīvajiem scenārijiem. Gaidot tālāko notikumu virzību un valdības lēmumus, VNĪ turpina Vāgnera nama uzturēšanu.

Ēka Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, celta 1781. gadā. Kādreiz ēkā ir atradies Rīgas Pilsētas teātris, par kura galveno diriģentu no 1837. līdz 1839. gadam strādāja slavenais komponists Rihards Vāgners. Ēka ir ievērojams kultūrvēsturisks piemineklis un nozīmīga kultūras dzīves sastāvdaļa – no 1988. gada līdz savai slēgšanai 2006. gadā šajā namā darbojās Vāgnera koncertzāle.

Vēlākajos gados vairākkārt veikta telpu pārbūve, pielāgojot ēku dažādām vajadzībām. Lai nodrošinātu drošu ēkas ekspluatāciju, nepieciešama ēkas renovācija, novēršot pamatu un sienu turpmāku tehniskā stāvokļa pasliktināšanos.

Īpašums 2006. gadā pārņemts no Kultūras ministrijas Finanšu ministrijas valdījumā un nodots pārvaldīšanā VNĪ kopā ar lietošanas ierobežojumu, kas paredzēja, ka, atjaunojot ēkā darbību, Vāgnera nams turpina īstenot kultūras funkciju.

Šobrīd VNĪ ēkas saglabāšanas tiešie izdevumi, ieskaitot komunālos pakalpojumus, inženiertehnisko tīklu uzturēšanu, darba samaksu personālam, saimniecības materiālus un remonta darbus, ir vidēji 17 500 eiro gadā.

Avots: www.delfi.lv


Egils Siliņš dzied “Lidojošais holandietis” Rīgas stacijas tunelī

Atbalstot nepieciešamību atjaunot Vāgnera teātri Rīgā, basbaritons Egils Siliņš dzied Holandieša monologu no Riharda Vāgnera operas “Lidojošais holandietis” Rīgas stacijas tunelī.

CREATIVE TEAM:
Režisors – Andrejs Verhoustinskis
Māksliniece- Ineta Sipunova
Skaņu režisors – Artis Dukaļskis
Operatori – Andrejs Verhoustinskis, Jēkabs Štelmahers un Dāvids Grižibovskis

PRODUCED BY:
Rīgas Riharda Vāgnera biedrība

SOCIAL MEDIA:
Web page – https://vagneriga.lv/
Facebook – https://www.facebook.com/vagneriga/


Atjaunosim Vāgnera teātri Rīgā!

Rīga ir nesaraujami saistīta ar RIHARDA VĀGNERA dzīvi. Šeit viņš iesāka komponēt monumentālo operu “Rienci”, ar kuru vēlāk guva pirmos grandiozos panākumus. Rīgas vecā teātra zāles struktūrā viņš smēlās idejas Baireitas Festivāla teātra veidolam.

Tikai gadījumā, ja tiks atjaunots slēgtais un bojā ejošais teātra nams, kurā Vāgnera jaunais ģēnijs bagātināja mūsu kultūru, Rīga varēs lepoties ar Vāgnera pilsētas godu! Simtiem rīdzinieku, dziedot “Svētceļnieku kori” no “Tanheizera”, to apliecināja pilnā balsī.

Atjaunosim Vāgnera teātri Rīgā!

* * *

Riga is closely tied to Richard Wagner’s life. Here he began to compose his monumental opera “Rienzi”, which became his first spectacular success. From the structure of the old Riga theatre, Wagner got his ideas for the shape of the Bayreuth Festival Theatre.

Only if the closed and deteriorating theatre building, from where the young genius of Wagner enriched our culture, is restored, Riga will be able to call itself the city of Wagner. By singing the Pilgrims Chorus from Wagner’s Tannhäuser together, scores of Rigans affirmed this loudly and clearly.

Let us bring back Wagner’s theatre to Riga!

Zibakciju #VāgneRiga veidoja:

Ideja: Una Rozenbauma
Diriģents: Māris Sirmais
Koristi no 57 Rīgas koriem
Pūtēju orķestris “Rīga”
Mākslinieks: Gunārs Lūsis
Apskaņošana: Pēteris Brīniņš
Noformējums: SIA Abi2
Cienasts: Havjers Garsia
Klipa režisors: Anna Viduleja
Montāžas režisors: Nauris Krūmiņš
Operators: Andrejs Rudzāts
Skaņa: Ernests Ansons
Krāsu korekcija: Ritvars Lasmanis
Producenti: Māris Gailis, Pauls Romāns, Inga Jerzjukova
Mielasts- Rīgas Balzāms, Havjers Garsia
Pasūtītājs: Rīgas Riharda Vāgnera biedrība
Atbalstītāji: JCI Latvia
Līdzfinansētāji: Rīgas domes Izglītības, kultūras
un sporta departaments, Live Riga


Simtiem koristu Vecrīgā dzied Vāgnera zāles nākotnei veltītā zibakcijā

Lai pievērstu uzmanību Vāgnera zāles kā kultūras mājvietas nākotnei, otrdien, 3. oktobrī Vecrīgā norisinājās vēl nebijusi zibakcija #VāgneRīga, kuras laikā vairāki simti dziedātāju dziedāja Svētceļnieku kora dziedājumu no Riharda Vāgnera operas “Tanheizers”. Zibakcijas muzikālo norisi vadīja diriģents Māris Sirmais un pūtēju orķestra “Rīga” mākslinieciskais vadītājs Valdis Butāns.

Zibakcijas dalībnieki no Doma laukuma dziedot devās cauri Vecrīgai Kaļķu ielas virzienā, visbeidzot apstājoties pie kādreizējās Vāgnera zāles ēkas komponista vārdā nosauktajā ielā.

Zibakciju #VāgneRīga apmeklēja un īsu apsveikuma uzrunu tās dalībniekiem teica komponista mazmazmeita, Metropolitēna operas mākslinieciskā konsultante Eva Vāgnere-Paskjē, kura savulaik vadījusi Baireitas festivālu un Londonas Karalisko operu.

Vāgnera zālē atradies senākais Rīgas pilsētas teātris, kas gan kalpojis par darbavietu Rihardam Vāgneram, gan uzņēmis Hektoru Berliozu, Ferencu Listu un Klāra Šūmani ar saviem koncertiem. Šobrīd 1782. gadā pēc arhitekta Kristofa Hāberlanda projekta celtais nams ir sliktā stāvoklī un jau aptuveni 10 gadu ir slēgts. Namu apsaimnieko Valsts Nekustamo īpašumu aģentūra, bet par tā tālāko nākotni šobrīd nav skaidrības. Zibakcijas rīkotāji – Rīgas Vāgnera biedrība – cer, ka ar šo simbolisko Svētceļnieku kora gājienu tiks nodota vēsts, ka kultūrvēsturiski bagātajai ēkai arī nākotnē jābūt augstas kvalitātes mūzikas un teātra mājvietai.

Pasaulslavenais komponists Rīgā pirmoreiz ieradās 1837. gada augustā 24 gadu vecumā, un viņa pirmā piestāšanās vieta bijusi Bolderāja. Vāgners Rīgā uzturējās divus gadus, diriģējis aptuveni 20 iestudējumu, no jauna uzvedis piecas izrādes, kā arī atjaunojis vairākus operas uzvedumus. Tieši Rīgā Vāgners sāka komponēt apjomīgo piecu cēlienu operu “Rienci”, pabeidzot uvertīru un pirmos cēlienus. Viss darbs pabeigts krietni vēlāk – Parīzē.

Avots: www.delfi.lv


Zibakcijā pievērš uzmanību Vāgnera zāles liktenim

3.oktobra vakarā plkst. 18 Vecrīgā notiek zibakcija #VāgneRīga. Tā izpaužas kā kordziedātāju gājiens: gandrīz 50 pašmāju kori – aptuveni 800 dziedātāju – dzied Svētceļnieku kora dziedājumu no Riharda Vāgnera operas “Tanheizers”.

Gājiens plkst. 18 sākās Doma laukumā un noslēdzās pie Vāgnera zāles, tādējādi pievēršot uzmanību šīs ēkas tālākajam liktenim, kas šobrīd ir visai neskaidrs.

Dalībai zibakcijā tika aicināti gan profesionālie, gan amatieru, gan Latvijas augstskolu kori. Tāpat tika aicināti arī cilvēki, kuriem nav vienaldzīgs Vāgnera zāles liktenis.

Zibakcijas muzikālo norisi vadīja diriģents Māris Sirmais un pūtēju orķestra “Rīga” mākslinieciskais vadītājs Valdis Butāns.

Vāgnera zālē atradies senākais Rīgas pilsētas teātris, kas gan kalpojis par darbavietu Rihardam Vāgneram, gan uzņēmis Hektoru Berliozu, Ferencu Listu un Klāra Šūmani ar saviem koncertiem. Šobrīd pēc arhitekta Kristofa Hāberlanda projekta 1782.gadā celtais nams ir sliktā stāvoklī un jau aptuveni desmit gadu ir slēgts. Namu apsaimnieko aģentūra ”Valsts nekustamie īpašumi”, bet par tā tālāko nākotni šobrīd nav skaidrības.

Zibakcijas rīkotāji – Rīgas Vāgnera biedrība – cer, ka ar šo simbolisko Svētceļnieku kora gājienu tiks nodota vēsts, ka kultūrvēsturiski bagātajai ēkai arī nākotnē jābūt par mājvietu augstas kvalitātes mūzikai un teātrim.

Pasaulslavenais komponists Rīgā pirmoreiz ieradās 1837.gada augustā 24 gadu vecumā, un viņa pirmā piestāšanās vieta bijus Bolderāja. Vāgners Rīgā uzturas divus gadus, diriģējis aptuveni 20 iestudējumu, no jauna uzvedis piecas izrādes, kā arī atjaunojis vairākus operas uzvedumus. Tieši Rīgā Vāgners sāka komponēt apjomīgo piecu cēlienu operu “Rienci”, pabeidzot uvertīru un pirmos cēlienus. Kopumā darbs pabeigts krietni vēlāk – Parīzē.

Zibakciju #VāgneRīga apmeklēja un īsu apsveikuma uzrunu tās dalībniekiem teica komponista mazmazmeita, Metropolitēna operas mākslinieciskā konsultante Eva Vāgnere-Paskjē, kura savulaik vadījusi Baireitas festivālu un Londonas Karalisko operu.

Jau vēstīts, ka Vāgnera zāle jau padsmit gadus ir faktiski bez lietotāja un pamazām drūp un plaisā. Neraugoties uz zāles lielisko vēsturi un kultūras potenciālu, tās atjaunošana nav prioritāšu sarakstā nevienai no iesaistītajām institūcijām. Atbildību par tās glābšanu ministrijas un apsaimniekotāji turpina futbolēt no viena pie otra.

Kā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” norāda Riharda Vāgnera biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Gailis, biedrība jau panākusi to, ka Kultūras ministrija izstrādājusi ekonomisko pamatojumu vienai no versijām, kāds varētu būt Vāgnera zāles turpmākais liktenis. Runa ir par privāto un publisko partnerību, taču ir arī citi Vāgnera zāles attīstības modeļi.

Avots: www.lsm.lv

Zibakciju #VāgneRiga veidoja:

Ideja: Una Rozenbauma
Diriģents: Māris Sirmais
Koristi no 57 Rīgas koriem
Pūtēju orķestris “Rīga”
Mākslinieks: Gunārs Lūsis
Apskaņošana: Pēteris Brīniņš
Noformējums: SIA Abi2
Cienasts: Havjers Garsia
Klipa režisors: Anna Viduleja
Montāžas režisors: Nauris Krūmiņš
Operators: Andrejs Rudzāts
Skaņa: Ernests Ansons
Krāsu korekcija: Ritvars Lasmanis
Producenti: Māris Gailis, Pauls Romāns, Inga Jerzjukova
Mielasts- Rīgas Balzāms, Havjers Garsia
Pasūtītājs: Rīgas Riharda Vāgnera biedrība
Atbalstītāji: JCI Latvia
Līdzfinansētāji: Rīgas domes Izglītības, kultūras
un sporta departaments, Live Riga