Vāgnera nama logos skatāma scenogrāfijas maketu izstāde “Mērogs: Maksimālisms”

Rīgas Vāgnera nama logos atklāta Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļas bakalaura darbu izstāde “Mērogs: Maksimālisms”, vērienīgas lielās zāles skatuves inscenējumu idejas piedāvājot apskatīt miniatūrā – maketa – formātā.

Jaunie mākslinieki Madara Mela, Katrīna Ieva, Andris Kaļiņins un Ieva Stalšene jeb apvienība “4K” izvēlējušies atšķirīgus diplomdarba materiālus, taču rezultātus vieno muzikalitāte, vērienīgi lielās zāles skatuves inscenējumi, vizuāla attīstība un ambiciozitāte pašam scenogrāfam būt vienīgajam izrādes tēla radītājam.

Madara Mela izstādē piedāvā ieraudzīt Filipa Glāsa un Roberta Vilsona postmoderno operu “Einšteins pludmalē” (Einstein on The Beach), kas pārkāpj klasiskās operas noteikumus. Opera runā par tehnoloģisko revolūciju un par tās galveno simbolu tika izvēlēts  19. gs dzimušais ģēnijs Alberts Einšteins un apziņa par superieroča – atombumbas izgudrošanu. Diplomdarba vadītājs – Reinis Suhanovs.

Katrīna Ieva drosmīgi interpretējusi Endrū Loida Vēbera un Tima Raisa rokoperu “Jēzus Krisus superzvaigzne” (Jesus Christ Superstar). Jēzus dzīves pēdējās dienas šajā mākslas darbā skatītas mūsdienu sociālpolitiskā un cilvēkmīlestības trūkuma prizmā. Diplomdarba vadītāja – Monika Pormale.

Andris Kaļiņins radījis scenogrāfiju Pētera Čaikovska romantiskajam baletam “Gulbju ezers” (Лебединое озеро). Skatuves versijā akadēmiskais skaistums un gleznotie prospekti  sastop tehnoloģisku pretspēku skatuves projektoru izskatā. Diplomdarba vadītājs – Viktors Jansons.

Ieva Stalšene savā skatuves maketā risinājusi Morisa Meterlinka apjomīgo simbolisma lugu “Zilais putns” (L’Oiseau bleu). Ieceres vizualitātē vērojami aizmetņi no kvantu fizikas un tehno kultūras, rezultātā Meterlinka sižets savijas ar stāstu par līdz galam neradītu pasauli, kurā jāspēj rast drosme, cerība un laime. Diplomdarba vadītājs – Kristians Brekte.

Šī gada LMA Scenogrāfijas nodaļas absolventi jau studiju laikā apzinājuši savu interesi kopdarbam, izveidojuši savu mākslinieku apvienību un nosaukuši to par 4K.

Pēdejo divu gadu laikā mākslinieku apvienība 4K izstādījusi savus darbus vairākās izstādēs, tostarp Kalnciema ielas kvartāla galerijā, izstādē “Pasaules gals”, Cēsu alus brūzī izstādē “45,5 m2” un sieviešu tiesībām teātrī veltītā, plašu rezonansi guvušajā izstādē “Īpašās vajadzības” LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejā.

Izstādi veido absolventi sadarbībā ar diplomdarbu vadītājiem, Latvijas Mākslas akadēmiju un Rīgas Riharda Vāgnera biedrību.


Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers kļūst par Vāgnera nama atjaunošanas projekta patronu

Rīga / Berlīne: Latvijas prezidents Egils Levits šodien, 18.maijā, vizītes laikā Berlīnē izteica pateicību par Vācijas prezidenta Šteinmeiera lēmumu pievienoties Latvijas prezidentam, kļūstot par Rīgas Vāgnera nama patronu.

Projekta vīzija “Rīgas Vāgnera teātra renesanse” paredz kultūras bākas izveidi Rīgā – Eiropas ziemeļaustrumos.

Projektā plānots atjaunot unikālo 5000 kvadrātmetru lielo ēku ansambli Vecrīgā un piepildīt to ar jaunu dzīvi. Kopumā bijušā pirmā Rīgas teātra atjaunošanai un atdzīvināšanai nepieciešami 35 miljoni eiro. Atjaunojot Vāgnera namu , tiktu panākti vairāki būtiski ieguvumi, kas ne tikai veicinātu kultūras pasākumu dažādību un pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, bet arī stiprinātu Rīgas un Latvijas kā kultūras centra tēlu un saikni ar Rihardu Vāgneru, kas šajā namā divus gadus bija kapelmeistars (1837-1839). Projekts plāno ne tikai ēkas un teātra zāles atjaunošanu, bet arī veidot meistarklases un muzeju. Nākotnē Vāgnera nams kļūs par galamērķi kultūras tūristiem un Vāgnera mākslas piekritējiem visā pasaulē. Tajā tiks realizēta Vāgnera vīzija “GesamtkunstWerk21” – 21. gadsimta mākslas darbs, inkubators visiem mākslu veidiem un kļūs par starptautisku jauno mākslinieku centru.

Lai realizētu visus šos mērķus 2020. gada oktobrī ēkas ansambļa atslēgas tika nodotas Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai. 2020. gada decembrī Vācijas parlaments apstiprināja projekta finansējumu 5,2 miljonu eiro apmērā sešu gadu laikā.

Projekta iniciators, bijušais Latvijas prezidents un uzņēmējs Māris Gailis, Riharda Vāgnera biedrības Rīga priekšsēdētājs: “Vācijas prezidenta Franka Valtera Šteinmeiera kļūšana par Rīgas Riharda Vāgnera nama patronu ir apliecinājums šī projekta starptautiskajam nozīmīgumam un sasaista vēl ciešāk senās kultūras saites Eiropas mērogā, it īpaši starp Latviju un Vāciju”.

Papildus abiem prezidentiem projekta patrons ir arī bijusī Baireitas festivāla direktore, Riharda Vāgnera mazmazmeita, Eva Vāgnere-Paskjē.

 

Papildu informācija:
Vaiva Bauze
Mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja
Rīgas Riharda Vāgnera biedrība
+ 371 29151532
vaiva.bauze@vagneriga.lv

Attēlus varat atrast vietnē flickr.
Autortiesības: Latvijas prezidenta kanceleja


PASAULES RELIĢIJA VĀGNERS dokumentālās filmas uzņemšana Rīgā

Aprīlī Rīgas Riharda Vāgnera namā un Latvijas Nacionālā operā notika dokumentālās filmas PASAULES RELIĢIJA VĀGNERS (pagaidu nosaukums) filmēšana Rīgā, kā arī tika intervēti Rīgas Riharda Vāgnera biedrības dibinātāji Māris Gailis un Egils Siliņš, kas ir viens no pasaulē pieprasītākajiem basbaritoniem vāgneristiem, Latvijas Nacionālā operas valdes priekšsēdētājs.

Filmas veidotāji: “PASAULES RELIĢIJA VĀGNERS ir dokumentāla filma par pasaules mīlestību un aizraušanos ar Riharda Vāgnera mūziku. Līdz šai dienai visā pasaulē ir vairāk nekā 125 Vāgnera biedrības, un mēs apmeklējām dažas no tām, lai noskaidrotu, kā gadu gaitā ir izveidojies tik masveidīgs sekotāju loks. No Itālijas līdz Japānai, no Losandželosas līdz Abū Dabī, no Izraēlas līdz Krievijai un tagad arī Rīgai – mēs tikāmies ar “Vāgneristiem” un runājām par viņu aizraušanos ar Vāgnera mūziku un viņu “Meku” – Baireitas festivālu.

Filmas režisors ir godalgotais klasiskās mūzikas žurnālists Aksels Brīgemans (Axel Brüggemann), un kinoteātros tā būs skatāma no 2021. gada jūlija.


Vāgnera pēdas Rīgā: zizlis, parādi, iesāktā opera

Turpinot stāstus par ievērojamiem cilvēkiem, kuru dzīve tā ai citādi bijusi saistīta ar Rīgu, būtu grēks nepieminēt izcilo vācu komponistu Rihardu Vāgneru (1813-1883). Viņš Latvijas galvaspilsētā pavadīja divus gadus, no 1837. līdz 1839. gadam pildot Rīgas Pilsētas teātra pirmā kapelmeistara pienākumus un sākot rakstīt operu «Rienci». Savā biogrāfijā Vāgners Rīgu pieminējis ar siltiem vārdiem, savukārt rīdziniekiem vienmēr Rīgu paticis dēvēt par Vāgnera pilsētu. Rīgā ir dažas vietas, kur joprojām iemūžināta dižā komponista piemiņa.

Krāšņā liecība – vitrāža

Ēka kādreizējā Aleksandra bulvārī, kur savulaik bija apmeties Rihards Vāgners, tika nojaukta, un tās vietā uzbūvēja greznu jūgendstila namu. Komponista piemiņa kopš 1912. gada ir iemūžināta krāšņā vitrāžā, kas apskatāma Brīvības ielas 33. nama kāpņutelpā. / F64 Photo Agency

Zināms, ka Vāgners Rīgā dzīvojis divās vietās. Viņa pirmā mājvieta atradusies Kalēju ielā, aptuveni tur, kur šobrīd uzcelta veikala «Galerija Centrs» piebūve. Par šo dzīvokli viņš savai sievai Minnai [viņa bija operdziedātāja] rakstījis: «Esmu noīrējis mītnes vietu vienam gadam, un uzreiz novērtēju abas lielās istabas un virtuvi, kur tu vakaros varēsi kaut ko pagatavot – desmaizi vai pankūkas, vai biezpiena plācenīšus… Brauc uzreiz uz manu dzīvokli Lielajā Kalēju ielā pie tirgotāja Caula. Bet nedomā, ka es te plītēju…» Kā lasāms portālā Anothertravelguide.lv, šīs ēkas 1. stāvā patiešām atradusies spirta tirgotava, tāpēc komponists bijis spiests meklēt citu dzīvesvietu (Kalēju ielas ēka tika iznīcināta uzlidojumā Otrā pasaules kara laikā). 1838. gadā Vāgners sāka dzīvot krievu tirgotājam Bobrovam piederošajā namā Aleksandra ielā 9 (tagad Brīvības 33). 1912. gadā šo ēku nojauca, lai tā vietā uzceltu jūgendstilā veidotu piecstāvu ēku, bet par godu Vāgneram jaunā nama otrā stāva logā ievietoja vitrāžu ar komponista portretu. Šo 1912. gadā Girgensona darbnīcā darināto vitrāžu atjaunoja 2001. gada sākumā.

Atdzimstošā Vāgnerzāle

Pērnā gada nogalē izskanēja ziņas, ka pēc 14 gadu ilgušās pauzes atkal tiks iedzīvināta Vāgnerzāle – 18. gadsimtā celtais bijušais Rīgas Pilsētas teātris, kur divus gadus darbojās Rihards Vāgners. To sarunā ar «Vakara Ziņām» apstiprināja arī ekspremjers un uzņēmējs Māris Gailis, kurš pārstāv «Vāgnera biedrību». «Vācijas Bundestāgs šim nolūkam ir piešķīris pirmo naudu – 5 miljonus eiro, kas dod iespēju izstrādāt atjaunošanas projektu, tāpēc pašreiz gatavojamies izsludināt konkursu, kurā varēs pieteikties uz nama atjaunošanu un būvēšanu,» stāsta Gailis. «Kāpēc ķēros pie šā nama atjaunošanas? Man parādījās brīvs laiks, jo Lipkes muzejs ir pabeigts un veiksmīgi strādā, tāpēc tagad varu darīt kaut ko citu.»

Iedvesma operām – Rīgā

F64 Photo Agency

«Jaunais Vāgners, kuram tolaik bija tikai 23 gadi, Rīgā guva vairākus svarīgus impulsus, turklāt viņam iepatikās, kā bija iekārtota Pilsētas teātra zāle. Tāpat, iespējams, nav plaši dzirdēts fakts, ka taupīgie rīdzinieki izrāžu laikā ar svecēm apgaismoja tikai skatuvi, nevis visu skatītāju zāli, kā tas tolaik bija ierasts Eiropā. Vāgneram patika, ka skatītāju uzmanība tika pievērsta nevis kaimiņam un viņa greznajam tērpam, bet gan skatuvei. Komponists novērtēja arī to, kā teātra ēkā ir iekārtota orķestra bedre, tāpēc viņš vēlāk šos abus jauninājumus ieviesa Baireitā. Tagad skatītāju zāli plānojam atjaunot pēc skicītes, kas saglabājusies no tiem laikiem. Tas bija pirmais Rīgas teātris, un mēs to maksimāli precīzi gribam uzlikt atpakaļ,» stāsta Gailis un piebilst: «Kad Vāgners ieradās Rīgā, šajā ēkā jau bija Pilsētas teātris. To likvidēja ap 1860. gadu, kad tika uzcelts Rīgas pilsētas Vācu teātris jeb tagadējā Opera. Pēc tam šajā ēkā bija klubs, padomju laikā tur atradās Fundamentālās bibliotēkas lasītava, savukārt koncertzāli šeit atvēra tikai 80. gados. Kad ēkā parādījās plaisas, tā tika slēgta.» Uzņēmējs piebilst, ka nekādu drošības risku neesot, tādēļ ir plānots zāli nedaudz izmantot līdz būvdarbu sākumam un kādu brīdi šajā ēkā tika filmēts arī topošais seriāls «Benjamiņa», jo «kaut kā jau mums nauda ir jānopelna». Plānots, ka pēc atjaunošanas Vāgnera zāle durvis varētu vērts 2025. gadā.

Īres parāda vietā dabū zizli

2002. gadā, kad Koncertdirekciju kādu laiku vadīja tagadējais Liepājas simfoniskā orķestra direktors Uldis Lipskis, atklātībā nonāca leģenda par diriģenta zizli, ko, diriģējot koncertus, esot izmantojis Vāgners. Tas kādu laiku bija aplūkojam vitrīnā Vāgnerzālē, bet pēc tam aizceļoja uz Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju, kur Kolonnu zāles vitrīnā apskatāms joprojām. Leģenda vēsta, ka pēc diviem Rīgā pavadītajiem gadiem, kuru laikā tika diriģētas 25 operas, kreditoru vajātais Vāgners nolēma slepus bēgt no Rīgas. Savu grezno diriģenta zizli viņš esot atdāvinājis mājas pārvaldniecei, jo neesot varējis samaksāt īres maksu…

Zizlis ir īpašs – smalks, rotāts ar izgriezumiem, mazliet lokans, tā galā ir miniatūra dekoratīva rociņa. Savukārt 2004. gadā šo zizli koncerta «Ar Vāgnera zizli» diriģēšanai izmantoja senās mūzikas eksperts un diriģents Māris Kupčs. Pastāv versija, ka šis zizlis esot piederējis pavisam citam Rihardam Vāgneram – Rīgas tirgonim un brīvmūrniekam, un slavenajam komponistam ar to neesot nekādas saistības. «Labāk tomēr ir iedomāties, ka tas ir īstais Vāgnera zizlis. Leģendām ir jādzīvo!» uzskata Māris Gailis.

Kā nu bez leģendām!

Taujāts, vai ar Vāgnera gaitām Rīgā saistās vēl kādas leģendas, Gailis teic, ka bijis kāds kuriozs: jau tā parādos esošais komponists pasūtījis divus vai trīs dučus kreklu, par kuriem nav varējis samaksāt. «Pēc divu gadu darba Rīgā Vāgners nelegāli muka no Rīgas – pāri Prūsijas robežai un tālāk ar kuģi… Ir zināms, ka tas Baltijas jūrā iekļuva pamatīgā vētrā, un tad jūrnieki viņam izstāstīja leģendu par klīstošo holandieti, kas komponistu iedvesmoja šāda paša nosaukuma operai. Savukārt, vēl esot Rīgā, Vāgners uzrakstīja operas «Rienci» pirmo cēlienu. Tā gan šeit netika uzvesta, jo komponists uzskatīja, ka Pilsētas teātra skatuve tam ir par mazu.»

Jāpiebilst, ka Rīgā tikušas iestudētas teju visas Vāgnera operas, turklāt «Klīstošais holandietis» vismaz trīsreiz – 1919., 2003. un 2018. gadā. 2006. gadā pēc toreizējā Latvijas Nacionālās operas direktora Andreja Žagara iniciatīvas sākās Vāgnera tetraloģijas «Nībelunga gredzens» uzvešana, un šis uzvedums joprojām tiek uzskatīts par vienu no grandiozākajiem šī gadsimta Latvijas kultūras dzīves notikumiem. Savukārt ar režisores Kirstenas Dēlholmas iestudēto operu «Rienci. Triumfs un sakāve» 2014. gada 17. janvārī oficiāli tika atklāta Rīgas – 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas – programma.

Avots: neatkariga.nra.lv


Vācijas Bundestāgs apstiprina 5,2 miljonu eiro piešķiršanu Vāgnera nama atjaunošanai Rīgā

Rīga/Berlīne: Šodien Vācijas Bundestāgā notika 2021. gada budžeta pieņemšana, un dienas kārtībā bija arī 5,2 miljonu eiro piešķiršana Vāgnera nama atjaunošanai Rīgā, kas projektam nodrošinās ilgtermiņa plānošanas drošību. Kopumā bijušā pirmā Rīgas teātra atjaunošanai un atdzīvināšanai nepieciešami 35 miljoni eiro.

2020. gada oktobrī ēkas ansambļa atslēgas tika nodotas Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai. Vācijas valdības atbalsts, it īpaši projekta sākumposmā, ir būtisks un jānovērtē ļoti augstu, jo tas sniegs nepieciešamo līdzfinansējumu fondu piesaistei. Pārējais finansējums tiek meklēts dažādos fondos, kā, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fondā, Eiropas Savienības struktūrfondos, Rīgas domes projektu konkursos, kā arī ziedojumos no uzņēmumiem un privātpersonām.

Projekta patronese, Riharda Vāgnera mazmeita un bijusī Baireitas festivāla direktore Eva Vāgnere-Paskjē ar lielu interesi ir sekojusi notikumiem: “Šodien ir lieliska diena visiem Riharda Vāgnera mūzikas cienītājiem. Bundestāgs ir nolēmis atbalstīt šo ilgtermiņa projektu un es, kā patronese, jūtos ārkārtīgi laimīga. Cerams, ka drīz mēs varēsim atvērt Vāgnera teātri Rīgā un tādējādi transformēt viņa ideju par Gesamtkunstwerk jaunā gadsimtā”.

Projekta patrons, Latvijas valsts prezidents Egils Levits sacīja: “Esmu gandarīts, ka Vācijas valdība ir radusi iespēju finansiāli atbalstīt Vāgnera nama atjaunošanu, lai nams atkal kļūtu par vienu no redzamākajiem Ziemeļeiropas kultūras norišu centriem. Vāgnera namam ir liela nozīme Latvijas un Vācijas vēsturē un kultūras dzīvē”.

Projekta iniciators Māris Gailis, Rīgas Riharda Vāgnera biedrības valdes priekšsēdētājs teica: “Vācijas Bundestāga ievērojamais finansiālais atbalsts ir brīnišķīgs signāls tam, ka Vāgnera teātris Rīgā atdzims!”

 

Papildu informācija:
Vaiva Bauze
Mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja
Rīgas Riharda Vāgnera biedrība
+ 371 29151532
vaiva.bauze@vagneriga.lv


Rīgas Riharda Vāgnera biedrība uzņemas gādību pār agrāko pilsētas vācu teātri

20. oktobrī Valsts prezidents Egils Levits piedalījās Rīgas Riharda Vāgnera nama atslēgu pasniegšanas ceremonijā, kas simboliski iezīmē Latvijas un Vācijas kopīgā projekta “Rīgas Vāgnera teātra atdzimšana” uzsākšanu.

Valsts prezidenta Egila Levita un Hanzas pilsētas Rīgas mēra Mārtiņa Staķa klātbūtnē Mārim Gailim tika pasniegtas agrākā pilsētas vācu teātra atslēgas, nododot Vecrīgas sirdī esošo ēku jaunā saimnieka rokās. Ēku kompleksa atslēgas tās jaunajiem saimniekiem pasniedza VSIA “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs. Šīs vasaras beigās Saeima trešajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas ļaus Māra Gaiļa vadītajai Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai spert platu soli pretī iecerētajam mērķim – renovēt un restaurēt vēsturisko ēku, kā arī atjaunot un no jauna atsākt agrākā teātra darbību.

Projekta patrons Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Es atbalstu šo nākotnē vērsto Latvijas–Vācijas kopprojektu, jo ēka atspoguļo pēdējo divarpus gadsimtu Latvijas vēsturi. Šis projekts ir ļoti liels pienesums ne tikai mūsu Latvijas kultūras dzīvei, bet arī visas Eiropas, tādēļ esmu gandarīts, ka drīz Vāgnera zāle atgūs savu agrāko spozmi, atkal kļūstot par vienu no redzamākajiem Ziemeļeiropas kultūras norišu centriem, kas atrodas Baltijas jūras krastos. Šis nams būs viens no pievilcības objektiem Rīgai, lai cilvēki brauktu uz šejieni un baudītu kultūras sarīkojumus. Tas būtu viens no magnētiem, jo pilsētas pievilcību rada dažādi elementi, un kultūras piedāvājums ir viens no tiem. Lai veicas projekta īstenošanā!”

Pirms vairākiem gadiem namu komplekss, kurā no 1837. līdz 1839. gadam savas darba gaitas vadīja Rihards Vāgners, nonāca Rīgas Riharda Vāgner biedrības pārziņā. Projekta idejas autors Māris Gailis šodien uzsvēra: “Atslēgu pasniegšanas ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem šī unikālā, Vecrīgas sirdī atrodamā ēku ansambļa saglabāšanai. Projekts “Rīgas Vāgnera teātra atdzimšana – GesamtkunstWerk21” ir veids, kā mēs varam parādīt savu cieņu un atzinību svarīgajai lomai, ko šis nams ieņem mūsu valsts un visas Eiropas kultūrā.”

Ēkas īpašais arhitektoniskais izpildījums R. Vāgnerā rosināja interesi par jauna tipa operas namiem – pirmā šāda veida ēka vēlāk parādījās Beirūtā. Tās stils kalpoja par pamatu R. Vāgnera idejai par dažādu mākslas veidu sapludināšanu vienā kopīgā mākslas darbā jeb “Gesamtkunstwerk”. Bijusī festivāla vadītāja Eva Vāgnere-Paskjē (Eva Wagner-Pasquier) un Māris Gailis nolēma apvienot spēkus šajā projektā, un Riharda Vāgnera mazmazmeita piekrita kļūt arī par projekta patronesi. Projekts “GesamtkunstWerk21” ir iecerēts kā visu mākslas veidu – gan klasiskās, gan laikmetīgās mākslas – inkubators, kas kalpos par vietu, kurā tiek radītas, izstrādātas un realizētas jaunas starpdisciplināras ievirzes idejas. Eva Vāgnere-Paskjē nešaubās, ka projekts būs veiksmīgs: “Rīga ir pilsēta, kurā mans vecvectētiņš kļuva par Eiropas mēroga zvaigzni, atstājot neizdzēšamas pēdas un radot īstu apvērsumu Eiropas mākslā un kultūrā. Projekts ļaus labāk izgaismot viņa darba nozīmīgumu Eiropas mērogā. Atdzīvinot šo īpašo vietu visā tās muzikālajā un vēsturiskajā krāšņumā – atgriežot tai mākslinieciski vienojošo spēku un piešķirot 21. gadsimta vajadzībām atbilstošus vaibstus – mēs veicam ļoti noderīgu darbu. Tas noteikti izdosies!”

Projekta finansēšanas pienākumus ir plānots sadalīt vairāku partneru starpā. Papildus jau piesaistītajiem Latvijas un Rīgas pilsētas budžeta līdzekļiem nākamo nedēļu laikā gaidāms arī Vācijas valdības lēmums par papildu līdzekļu piešķiršanu šim projektam. Projektam ir arī lielas iespējas piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu.

 


Vāgnera zāles namu ar Saeimas lēmumu bez atlīdzības nodod Vāgnera biedrībai

Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai (RRVB) bez atlīdzības nododams valsts nekustamais īpašums Rīgā, Riharda Vāgnera ielā 4, ceturtdien, 17. septembrī, trešajā – galīgajā – lasījumā lēmusi Saeima, portāls “Delfi” uzzināja Saeimas Preses dienestā.

Pieņemtā likuma mērķis ir veicināt nekustamā īpašuma saglabāšanu un reglamentēt tā atjaunošanu, kā arī izmantošanu, ņemot vērā, ka četrstāvu ēkas vēsture ir Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa. Valsts nodod nekustamo īpašumu RRVB, lai nodrošinātu šā nekustamā īpašuma kā valsts nozīmes kultūras pieminekļa atjaunošanu, turpmāku publisku pieejamību un izmantošanu kultūras un izglītības mērķiem, tai skaitā kā koncertu, teātra izrāžu, izstāžu, kultūras vērtību popularizēšanas un ar to saistītu izglītojošu pasākumu norises vietu.

Vienlaikus likumā noteikts aizliegums nekustamo īpašumu atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt. Biedrības saimnieciskās darbības rezultātā gūtos ienākumus drīkstēs izmantot tikai nekustamā īpašuma atjaunošanai, uzturēšanai, publiskai pieejamībai un izmantošanai kultūras un izglītības mērķiem.

Gadījumā, ja RRVB beidz pastāvēt, nekustamais īpašums piekrīt valstij Finanšu ministrijas personā, paredz likums. Tāpat paredzēti citi gadījumi, kādos nekustamais īpašums nododams atpakaļ valstij, piemēram, ja netiek nodrošināta tā publiskā pieejamība un izmantošana iepriekš uzskaitītajiem mērķiem.

Tāpat īpašums jānodod valstij, ja tā saglabāšanas un atjaunošanas darbi netiek uzsākti triju gadu laikā no nekustamā īpašuma nodošanas un pieņemšanas akta parakstīšanas brīža, kā arī tad, ja desmit gadu laikā pēc īpašuma nodošanas tas nav saglabāts un atjaunots.

Kā iepriekš komisijas sēdē deputātus informēja RRVB valdes priekšsēdētājs Māris Gailis, projektu iecerēts uzsākt šogad, lai jau 2025. gadā Vāgnera nams varētu vērt savas durvis apmeklētājiem.

Ēka R.Vāgnera ielā 4 celta 1781. gadā, un tajā kādreiz atradies Rīgas Pilsētas teātris, par kura galveno diriģentu no 1837. līdz 1839. gadam strādājis komponists R.Vāgners. Nekustamā īpašuma sastāvā esošā būve ir iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, kā arī ir UNESCO Pasaules kultūras mantojuma objekta “Rīgas vēsturiskais centrs”, valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs” un valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa “Vecrīgas arheoloģiskais komplekss” daļa. Sabiedrībai tā ir pazīstama kā Vāgnera zāle.

Nekustamais īpašums šobrīd ir avārijas stāvoklī un netiek lietots kopš 2006 .gada, kad tas tika slēgts apmeklētājiem nedrošā tehniskā stāvokļa dēļ, atzīmē likuma projekta autori.

RRVB ir Starptautiskās Vāgnera biedrību asociācijas biedre un dibināta 2014. gadā ar mērķi panākt Vāgnera mājas atdzimšanu.

Avots: www.delfi.lv


Rīgas Vāgnera Nama projekts

Vāgnera mājas projekts ir saņēmis Latvijas Saeimas un Latvijas valdības konceptuālu atbalstu. 2019. gada 19. septembrī likums par Vāgnera nama Vāgnera ielā 4., Rīgā nodošanu īpašumā Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai konceptuāli un vienbalsīgi tika apstiprināts pirmajā lasījumā.

Likuma galīga pieņemšana ir plānota 2020. gada pirmajā pusē.

Vāgnera mājas atjaunošanai nepieciešamos līdzekļus Vāgnera biedrība plāno iegūt starptautiskos sabiedriskos un privātos fondos.

2020. gadā paredzēts uzsākt projektēšanas darbus. 2021. gadā esam plānojuši sākt mājas pārbūvi. Līdz tam ir jāsavāc mājas atjaunošanai nepieciešamie 25 miljoni EUR.

2025. gadā gribam Vāgnera teātri atklāt.


ZIBAKCIJA par godu Riharda Vāgnera 206. dzimšanas dienai. Kāzu maršs no operas Loengrīns

ZIBAKCIJA par godu Riharda Vāgnera 206. dzimšanas dienai.
Kāzu maršs no operas Loengrīns.

Patronese – Riharda Vāgnera mazmazmeita Eva Vāgnere Paskjē
Diriģents – Jānis Liepiņš
Latvijas nacionālās Operas un Baleta koris
Operatori – Uldis Jancis, Jēkabs Štelmahers, Mārtiņš Jansons, Andrejs Verhoustinskis
Drona operators – Roberts Vanadziņš, GRANDMEDIA.LV
Montāžas režisors – Mārtiņš Kontants
Skaņu režisors – Artis Dukaļskis
Režisors – Andrejs Verhoustinskis
Cienasts – AS Latvijas balzāms
Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēju izstāde:
Mākslinieki – Aigars Bikše, Kristians Brekte, Andris Teikmanis, Andris Vītoliņš, Kristaps Zariņš,
Atbalstītāji un palīgi – Zigmārs Liepiņš, Kristīne Pasternaka, Māris Kalniņš, Pēteris Šmidre, Guntars Kokarēvičs, Gunārs Kusiņš, Sigits Duduris, Bernhards Loevs, Andrejs Cinis, Pauls Romans, Kerija Krūmiņa, Samanta Ozola, Anna Luīze Bulvāne, Loreta Sargune, Annika Stahovska, Katrīna Vītola, Krista Rugāja, Katrīna Kļavinska, Melisa Nīmane, Viktors Jansons, Jānis Gailītis, Laila Segliņa, Armands Spigovskis, Aivars Eglītis, Linda Lūse, Auguste Heinrihsone
Atbalsta – JCI Latvia
Pasūtītājs – Rīgas Riharda Vāgnera biedrība
Producents – Māris Gailis

Līdzfinansētājs – Rīgas Dome


Uzņēmēji: Ieguldījumus Vāgnera zālē būtu neiespējami atpelnīt pat 30 gados

Vāgnera zālē nepieciešamos ieguldījumus būtu neiespējami atpelnīt pat 30 gados, atzina aptaujātie kultūras un izklaides biznesā strādājošie nelielo koncertzāļu īpašnieki.
SIA “Rīgas koncertzāle” vadītājs Juris Millers sacīja, ka izsolei par Vāgnera zāles nomas tiesībām nepieteiksies, jo, viņaprāt, nepieciešamās privātās investīcijas šajā objektā nekad neatmaksāsies.

“Esmu šo objektu apskatījis, kā arī iepazinos ar izsoles noteikumiem. No tā secināju, ka investīcijas nekad neatmaksāsies. Ēkā esošajā teātra zālē, kurā patlaban ir izbūvēti starpstāvi, maksimāli iespējamais skatītāju vietu skaits ir 250. Ar šādu vietu skaitu zālei 30 gadu laikā katru dienu būtu jānodrošina 15 000 līdz 20 000 eiro ieņēmumi jeb 2000 eiro tīrā peļņa, lai ieguldījumi pēc 30 gadiem būtu pa nullēm. Tas nav reāli,” sacīja Millers.

Salīdzinājumam Millers minēja, ka Latvijas Zinātņu akadēmijā esošās koncertzāles “Rīga” atjaunošanā ieguldījis 0,5 miljonus eiro un šajā zālē ir 850 skatītāju vietu. “Ar daudz lielāku skatītāju skaitu un krietni mazāku ieguldījumu rēķināju, ka investīcijas atmaksāsies piecu gadu laikā,” skaidroja Millers.

Viņaprāt, Vāgnera zāle varētu būt tikai valsts finansēts un uzturēts objekts, kurā varētu iznomāt telpas, piemēram, Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim vai Valsts akadēmiskajam korim “Latvija”, taču privāto investoru interesi šīs telpas neraisīšot.

Arī mūzikas nama “Daile” direktore Anda Zadovska skaidroja, ka neredz iespēju, kādā veidā ieguldījumi Vāgnera zālē varētu atpelnīties.

“Ieguldījumi tur ir nepieciešami lieli un ar kultūras pasākumiem vien, ņemot vērā biļešu cenas, maksu par autoratlīdzībām un citus izdevumus, šos ieguldījumus atpelnīt nebūs iespējams. Jāņem vērā, ka šī zāle ir arī kultūrvēsturiskais piemineklis, tāpēc tur ir dažādi apgrūtinājumi, kas sarežģī atjaunošanu. Varbūt, ja Vāgnera zālē būtu iespējams vēl kāds bizness, piemēram, restorāns, tad tas varētu izdoties,” sacīja Zadovska.

Savukārt koncertzāles “Palladium” līdzīpašnieks Ģirts Majors aģentūrai LETA sacīja, ka nav interesējies par Vāgnera zāles nomas noteikumiem, jo viņam jau ir sava koncertzāle un nav intereses par vēl kāda objekta iegādi vai nomu. Majors vienīgi piebilda, ka gadījumā, ja Vāgnera zāles nomas noteikumi nespēs ieinteresēt nevienu privāto uzņēmēju, visticamāk, tie tiks mainīti un izsludināta jauna izsole.

Jau ziņots, ka, saskaņā ar valdības lēmumu VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 3. augustā izziņoja pieteikšanos izsolei par tiesībām turpmākos 30 gadus nomāt vācu komponista Riharda Vāgnera vārdā dēvēto namu Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā.

Nomas tiesību izsole notiks 23. augustā. Potenciālajam nomniekam jārēķinās ar ievērojamiem kapitālieguldījumiem, jo ēka ir kultūrvēsturisks piemineklis un valstij rūp to savest kārtībā, norādīja VNĪ.

“Ēka esošajā stāvoklī nodota VNĪ uzturēšanai uz laiku, kamēr valdība pieņems lēmumu par to, kādā veidā šī ēka būtu tālāk izmantojama. Tas nav vienkārši, ņemot vērā, ka nosacījums ir ēkai saglabāt kultūras funkciju un vienlaikus nodrošināt prasīto, zinot, ka ēka ir ļoti sena un tās sakārtošana prasa lielus ieguldījumus. Tāpēc apsveicams ir valdības lēmums un izšķiršanās par vienu no pieciem iepriekš apspriestajiem attīstības scenārijiem,” sacīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Izsoles noteikumi paredz iespēju 237 gadus veco vēsturisko ēku uz tuvākajiem 30 gadiem nodot privātā nomnieka rokās (saglabājot to valsts īpašumā), taču pretendentiem izvirzīti pietiekami stingri nosacījumi. Ēkas nomniekam saskaņā ar Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas noteikumiem būs pienākums izstrādāt ēkas pārbūves-restaurācijas būvprojektu un 18 mēnešu laikā no īpašuma nodošanas un pieņemšanas dienas izstrādāt būvprojektu, saskaņojot ar iznomātāju un Rīgas būvvaldi būvniecības ieceres un visu būvniecībai nepieciešamo dokumentāciju, kā arī veikt visus nepieciešamus pirmsprojektēšanas darbus.

Atbilstoši ar VNĪ saskaņotajam restaurācijas projektam nomniekam 41 mēneša laikā būs jāveic vērienīgi ēkas atjaunošanas darbi – pamatu nostiprināšana, jumta seguma maiņa, tajā skaitā bojāto nesošo konstrukciju nomaiņa, ēkas hidroizolācijas ierīkošanas darbi, ēkas fasāžu un visu telpu atjaunošana, jaunas ēkas apkures sistēmas izbūve, ventilācijas un gaisa dzesēšanas sistēmas izbūve, siltummezgla pārbūve, jaunas ēkas stacionārās ugunsdzēsības, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas izbūve, tajā skaitā tehniskās kanalizācijas restorānam, kā arī lietus savākšanas un novadīšanas nodrošināšana, elektroinstalācijas nomaiņa un citi darbi. Līgumā tiks noteikts nomnieka pienākums visā līguma darbības laikā apdrošināt savu vispārējo civiltiesisko atbildību pret trešajām personām un iznomātājam (valstij) nodarītajiem zaudējumiem. Turklāt īpašuma lietošanas mērķim jābūt kultūras funkcijas nodrošināšanai.

Izsoles sākuma cena ir 2222,85 eiro mēnesī, kam papildus jāmaksā nomas maksa par zemi 1,5% no kadastrālās vērtības gadā, nekustamā īpašuma nodoklis par ēku un zemesgabalu, apdrošināšanas maksājumi, kā arī komunālie maksājumi.

Šī gada 10. jūlijā notikušajā Ministru kabineta sēdē tika izskatīti pieci dažādi iespējamie turpmākās Vāgnera nama attīstības scenāriji, kuri paredzēja: īpašuma atjaunošanu par valsts budžeta līdzekļiem; īpašuma atjaunošanu, izmantojot publisko un privāto partnerību; īpašuma nodošanu ilgtermiņa nomā ar nomnieka pienākumu atjaunot ēku; īpašuma nodošanu Rīgas pašvaldības īpašumā vai īpašuma atsavināšanu publiskā izsolē. Valdība nolēma atbalstīt Vāgnera nama iznomāšanu privātajam partnerim ārpus vispārējās valdības sektora, nosakot 2018. gada septembra beigas kā termiņu izsoles īstenošanai.

Kā otro potenciālo ēkas attīstības scenāriju minēja ēkas pielāgošanu VSIA “Latvijas Koncerti” darbības nodrošināšanai, izvietojot tajā biroju, kā arī “Latvijas Koncertu” māksliniecisko struktūrvienību — valsts kamerorķestra “Sinfonietta Rīga”, Latvijas Radio kora un Latvijas Radio bigbenda — mēģinājumu un mākslinieku darba telpas, mūzikas instrumentu noliktavu un koncertdarbības nodrošināšanai nepieciešamās saimnieciskās telpas.

Ņemot vērā stingros nosacījumus, ko nosaka ēkas kultūrvēsturiskā pieminekļa statuss, ja gadījumā sākotnējā izsolē nomnieks nepieteiksies, VNĪ izziņos atkārtotu izsoli. Ja arī atkārtotā izsolē par nomas tiesībām pretendents nepieteiksies, VNĪ gatavos ziņojumu valdībai, kurai, iespējams, būs atkārtoti jālemj par kādu no citiem alternatīvajiem scenārijiem. Gaidot tālāko notikumu virzību un valdības lēmumus, VNĪ turpina Vāgnera nama uzturēšanu.

Ēka Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, celta 1781. gadā. Kādreiz ēkā ir atradies Rīgas Pilsētas teātris, par kura galveno diriģentu no 1837. līdz 1839. gadam strādāja pasaules slavenais komponists Rihards Vāgners. Ēka ir ievērojams kultūrvēsturisks piemineklis un nozīmīga kultūras dzīves sastāvdaļa — no 1988. gada līdz savai slēgšanai 2006. gadā šajā namā darbojās Vāgnera koncertzāle.

Vēlākajos gados vairākkārt veikta telpu pārbūve, pielāgojot ēku dažādām vajadzībām. Lai nodrošinātu drošu ēkas ekspluatāciju, nepieciešama ēkas renovācija, novēršot pamatu un sienu turpmāku tehniskā stāvokļa pasliktināšanos.

Īpašums 2006. gadā pārņemts no Kultūras ministrijas Finanšu ministrijas valdījumā un nodots pārvaldīšanā VNĪ kopā ar lietošanas ierobežojumu, kas paredzēja, ka, atjaunojot ēkā darbību, Vāgnera nams turpina īstenot kultūras funkciju.

Šobrīd VNĪ ēkas saglabāšanas tiešie izdevumi, ieskaitot komunālos pakalpojumus, inženiertehnisko tīklu uzturēšanu, darba samaksu personālam, saimniecības materiālus un remonta darbus, ir vidēji 17 500 eiro gadā.

Avots: www.delfi.lv