Pēc Valsts prezidenta Egila Levita ielūguma 15.–16. februārī Rīgā darba vizītē ieradīsies V. E. Vācijas prezidents Dr. Franks Valters Šteinmeiers (H. E. Dr. Frank-Walter Steinmeier), lai kā goda viesis nolasītu referātu starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Latvijas Republikas Satversmei 100”, kas 16. februārī norisināsies Rīgas pilī. Pēc dalības konferencē abi prezidenti kā Rīgas Vāgnera nama atjaunošanas projekta patroni apmeklēs arī Rīgas Vāgnera namu.

Kā uzsver pats Šteinmeiers: “Ar projektu “Riharda Vāgnera nams” Rīgā pasaules līmeņa kultūrvietai tiek dota jauna elpa. Tā dzīvi liecina par vāciešu un latviešu bagātīgo vēsturi Eiropā. Vācija atbalsta Riharda Vāgnera biedrību Rīgā šī projekta īstenošanas gaitā, un es kā Vācijas prezidents esmu gandarīts par iespēju dot savu ieguldījumu, kopā ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu uzņemoties patrona pienākumus.”

Šteinmeiers kļuva par Vāgnera nama atjaunošanas projekta patronu pērnā gada maijā, pievienojoties Valsts prezidentam Egilam Levitam un kādreizējai Baireitas Festivāla direktorei Evai Vāgnerei-Paskjē (Eva Wagner-Pasquier).

Vāgnera namam ir bagāta vēsture, un Rīgas Riharda Vāgnera biedrība ir apņēmusies šo ēku atjaunot un padarīt to par pasaules līmeņa kultūrvietu. Septembrī apritēs 240 gadi, kopš vācbaltu arhitekta Kristofa Hāberlanda projektētā ēka, ko šobrīd pazīst kā Vāgnera namu, pirmoreiz vēra savas durvis kā Rīgas Pilsētas teātris (Rigaer Stadttheater). Teātra dibinātājs un pirmais direktors bija barons Oto Hermanis von Fītinghofs-Šēls, kas par saviem līdzekļiem nodrošināja teātra darbību un uzturēja 24 mūziķu lielu simfonisko orķestri. Ēkā līdz pat 1939. gadam darbojās vācu biedrība “Musse” (Gesellschaft der Musse), tādēļ to dēvēja arī par Musses namu. Rīgas Pilsētas teātrī koncertējuši tādi mūziķi kā Ferencs Lists, Hektors Berliozs, Klāra Šūmane, savukārt no 1837. līdz 1839. gadam teātra kapelmeistars bija Rihards Vāgners. Tieši Rīgā Vāgners guvis iespaidus trim būtiskiem elementiem, ko vēlāk īstenoja arī Baireitas operteātrī – aptumšotu zāli izrādes laikā, skatītāju vietu izvietojumu amfiteātra veidā, kā arī īpašu skatuves padziļinājumu – orķesta bedri –, no kura tiek atskaņota mūzika. Rīgā Vāgners arī sāka darbu pie savas operas “Rienci”. 1839. gadā Vāgners, bēgot no kreditoriem, ar kuģi no Rīgas devās uz Londonu – ceļā pedzīvotā vētra un nāves bailes kalpoja par iedvesmu darbam “Klīstošais holandietis”.

2020. gada novembrī Valsts Nekustamie īpašumi (VNĪ) nodeva ēku Vāgnera ielā 4 Rīgas Riharda Vāgnera biedrības īpašumā. Īsi pēc tam, 2020. gada decembrī, Vācijas Bundestāgs apstiprināja 5,2 miljonu piešķiršanu sešu gadu laikā Vāgnera nama atjaunošanai – pirmais finansējums 200,000 apmērā tika saņemts 2021. gada augustā. Par šiem līdzekļiem Vāgnera teātra projekts ticis izstrādāts līdz skiču stadijai (LP3), un šīgada pavasarī tiks izsludināts konkurss nākamajai (Design and Build) projektēšanas fāzei. Rekonstrukcijas darbus plānots uzsākt 2023. gada laikā, savukārt atjaunoto Vāgnera teātri iecerēts atklāt jau 2026. gadā.

Šobrīd Vāgnera nams nav pieejams publiskai apskatei, bet iespēju robežās telpas tiek izmantotas dažādiem kultūras projektiem, piemēram, kino uzņemšanai, mūzikas ierakstiem u. c. Savukārt 3. stāva koncertzāli mēģinājumiem izmanto orķestris “Kremerata Baltica” – nams pēc ēkas atjaunošanas kļūs par orķestra pastāvīgo mājvietu.

Kopumā ēkas atjaunošanai nepieciešami 35 miljoni eiro. Atjaunojot Vāgnera namu, tiks panākti vairāki būtiski ieguvumi, kas ne tikai veicinās kultūras pasākumu dažādību un pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, bet arī stiprinās Rīgas un Latvijas kā kultūras centra tēlu un saikni ar Rihardu Vāgneru. Projekts plāno ne tikai ēkas un teātra zāles atjaunošanu, bet arī veidot meistarklases un muzeju. Vāgnera namā tiks īstenota Vāgnera vīzija “GesamtkunstWerk21” – inkubators visiem mākslas veidiem, kas kļūs par 21. gadsimtam cienīgu starptautisku jauno mākslinieku centru.

Rīgas Riharda Vāgnera biedrība aicina sekot projekta attīstībai sociālajos medijos Facebook un Instagram, kā arī mājaslapā vagneriga.lv.

Sīkāka informācija:
Signe Viška
Rīgas Riharda Vāgnera biedrības
Sabiedrisko attiecību vadītāja
signe.viska@vagneriga.lv