Pēc apjomīgiem sagatavošanas darbiem uzsākts nākamais būtiskais Vāgnera nama atjaunošanas posms – ēkas pamatu pastiprināšana.

Šī gada jūlijā Rīgas Riharda Vāgnera biedrība (RRVB) ziņoja, ka apmetuma demontāžas laikā atklājies, ka ēkas konstrukciju stāvoklis ir sliktāks, nekā sākotnēji paredzēts. Tika izstrādāta un īstenota virkne risinājumu, lai novērstu kritiskākās problēmas un nostiprinātu ēkas konstrukciju pirms pamatu pastiprināšanas darbiem. Oktobra vidū Vāgnera nama būvlaukumā darbu uzsākusi poļu kompānija KELLER, un 16 metru dziļumā ir ierīkoti pirmie ēkas pamatus pastiprinošie pāļi.

Pamatu pastiprināšana tiek veikta ar dziļās grunts stabilizācijas metodi, kuras laikā grunts tiek samaisīta ar cementa javu. Šī  ir vissaudzīgākā metode pamatu pastiprināšanai, jo netiek radītas vibrācijas un tiek iespējami samazināti grunts sēšanās riski. Tomēr darbu process ir laikietilpīgs un sarežģīts, jo jāstrādā vēsturiskā apbūvē un dūņainā gruntī, blakus Rīdzenes upes gultnei. Darbus plānots veikt divos posmos – pamatu pastiprināšana ēkas daļā, kas atrodas tuvāk Vāgnera ielai, un operas zāles apjoma jaunās, nesošās čaulas betonēšana. Pēc tam varēs veikt arī operteātra zāles daļas pamatu pastiprināšanu.

Atjaunojot Vāgnera namu, tiks panākti vairāki būtiski ieguvumi, kas ne tikai veicinās kultūras pasākumu dažādību un pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, bet arī stiprinās Rīgas un Latvijas kā kultūras centra tēlu un saikni ar Rihardu Vāgneru, kas šajā namā divus gadus (1837–1839) bija kapelmeistars. Projekts plāno ne tikai ēkas un teātra zāles atjaunošanu, bet arī veidot meistarklases un Riharda Vāgnera muzeju. Namā tiks realizēta Vāgnera vīzija “GesamtkunstWerk21” – inkubators visiem mākslas veidiem, kas kļūs par 21. gadsimtam cienīgu starptautisku jauno mākslinieku centru.

Projekta galvenais būvdarbu veicējs ir personu apvienība “SBSC un 3A” ar galveno projektētāju SIA “Sarma un Norde Arhitekti”, savukārt inženiera un būvuzraudzības pienākumus veic SIA “Būves un Būvsistēmas”. Kā apakšuzņēmējs arhitektūras un interjeru izstrādei  nolīgts “Zaigas Gailes birojs”. Piesaistīti eksperti arī no citām valstīm – piemēram, teātra tehnoloģijas risinājumus izstrādā “Theater Advies” no Nīderlandes, savukārt kā konsultanti teātra akustikas jautājumos darbojas speciālisti no “Nagata Acoustics” Yasuhisa Toyota vadībā, kas piedalījušies Elbas Filharmonijas un Parīzes Filharmonijas projektēšanā, kā arī daudzos citos ievērojamos projektos.

Projektu “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana “Rīgas Vāgnera namā”, Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, LV-1050, atjaunojot un restaurējot Rīgas Vāgnera namu” atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments, Vācijas Ārlietu ministrija, Vācijas vēstniecība Rīgā, Rīgas Dome, Messerschmitt fonds, SCHWENK, Riharda Vāgnera biedrības Vācijā un privāti ziedojumi.

Drīz apritēs gads, kopš nams Vāgnera ielā 4 nodots celtnieku rīcībā. Joprojām turpinās darbs pie projekta detalizācijas, kā arī apjomīgi sagatavošanas darbi nākamajam etapam – pamatu stiprināšanai. Pēdējos mēnešus Vāgnera namā rit plaši konstrukciju un detaļu demontāžas darbi. Kā teic projekta arhitektoniskās vīzijas autore, arhitekte Zaiga Gaile: “Mums ir daudz pārsteigumu, gan pozitīvu, gan problemātisku.”

Demontējot apmetumu bijušā teātra zāles sienām, atklājusies bēdīga aina – sienas ir stipri bojātas, vairāk, kā to iepriekš spēja paredzēt. Apstiprinās fakts, ka pirms 250 gadiem teātra zāle ir uzbūvēta bijušās noliktavas vietā – visas ķieģeļu mūra sienas sastāv no aizmūrētām arkām un ailām, kas izraibinātas ar dažāda izmēra plaisām. Laiku slāņi pārklājas un dažbrīd rodas nopietnas bažas par sienu nestspēju. Konstruktoriem nākas nopietni pētīt un pārstrādāt iepriekš izstrādātā būvprojekta risinājumus. Projektā ir iesaistīta Arhitektoniskā izpētes grupa (SIA AIG), kas rūpīgi dokumentē sienu atsegumus un demontāžas laikā atrastās detaļas.

0

0

0

Pie pozitīvajiem pārsteigumiem minams neparasti bagātīgais apdares detaļu un dokumentu krājums, kas tika atrasts demontāžas procesā – daļa no tā tiks eksponēta topošajā Vāgnera muzejā. Lielākoties detaļas atklājās pēc pārsegumu atsegumiem un durvju demontāžas. Sīkāk par atradumiem stāsta Zaiga Gaile: “Demontējot durvju kārbas, zem aplodām un dekoratīvajiem portāliem atsedzās iepriekšējo laiku sienu apdares kārtas – tapetes vairākos slāņos, zem tām avīzes vācu un angļu valodā, kur var redzēt izdošanas datumu. Musses  zālē tika noņemts iebūvēts spogulis zāles aizmugures sienā un zem tā atklājās sarkanas tapetes ar auduma imitāciju. Tās raksturīgas 19. gadsimta sākuma posmam. Otrs tapešu atsegums atklājās ieejas gaitenī pirms Musses zāles: poļu restauratoriem veicot remontu 1988. gadā, acīmredzot bija uzdevums uzlabot zāles skaņas izolāciju un tika uzlikta dubulta siena vairāku metru garumā. Šis ir unikāls atradums, kur tapetes saglabājušās lielā laukuma bez bojājumiem. Tējas salonā trešajā stāvā zaļas puķainas tapetes atradās zem trijstūra dekoratīvā durvju portāla. Esam atraduši arī sarkana auduma tapetes zem durvju un logu kārbām tai pašā Musses biedrības stāvā.”

0

0

0

0

Arhitekti izveidojuši karti ar dokumentu atradumu vietām ēkas plānā. Galvenās lokalizācijas vietas ir Musses (trešais) stāvs un bēniņi, bet vecas avīzes un žurnāli atrodas arī negaidītās un neparastās pagrīdes slēptuvēs. “Piemēram, labi saglabājies 20. gadsimta sākuma modes žurnāls ar zīmētiem modeļiem un pat lapa ar auduma piegrieztnēm. Jau fantazējam, ka teātra atklāšanā varētu tās izmantot tērpu modeļiem,” stāsta Zaiga Gaile. 1912. gada 7. janvārī  Musses biedrība svinēja 125 gadu pastāvēšanas jubileju, un šis notikums tika atzīmēts ar grezni iesietu katalogu. Tajā rūpīgi uzskaitīti biedrības biedri, starp kuriem vairums ir vācu muižniecība un pilsoniskā elite. Goda biedru sarakstā ir Rīgas mērs Georgs Armisteds un cara valdības gubernators ar svītu. No biedrības 100 gadu jubilejas svinību ceremonijas demontāžas laikā atradusies programma ar pusdienu ēdienkarti un koncertu. Saglabājušies biedrības statūti dažādu gadu izdevumos, bibliotēkas grāmatu katalogs. “Pēc biedru saraksta ir pilnīgi skaidrs, ka Musses biedrībā, kas mita Vāgnera namā un dibināta jau 1787. gadā, satikās ietekmīgā Latvijas vācu muižniecības elite,” uzsver Zaiga Gaile. “Esam uzrunājuši vēsturnieci Intu Dišleri, kura piekritusi nodarboties ar biedrības un tās biedru pētniecību. Muižnieki sabrauca uz sanāksmēm no savām muižām – koncerti un balles, pusdienas un cigāri; ēkā atradās arī spēļu kārtis un tabakas iesaiņojumi.”

0

0

0

0

Plānots, ka būvdarbi ilgs 3 gadus un Rīgas Vāgnera teātri atklās 2027. gada rudenī. Atjaunojot Vāgnera namu, tiks panākti vairāki būtiski ieguvumi, kas ne tikai veicinās kultūras pasākumu dažādību un pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, bet arī stiprinās Rīgas un Latvijas kā kultūras centra tēlu un saikni ar Rihardu Vāgneru, kas šajā namā divus gadus (1837–1839) bija kapelmeistars. Projekts plāno ne tikai ēkas un teātra zāles atjaunošanu, bet arī veidot meistarklases un Riharda Vāgnera muzeju. Namā tiks realizēta Vāgnera vīzija “GesamtkunstWerk21” – inkubators visiem mākslas veidiem, kas kļūs par 21. gadsimtam cienīgu starptautisku jauno mākslinieku centru.

Projekta galvenais būvdarbu veicējs ir personu apvienība “SBSC un 3A” ar galveno projektētāju SIA “Sarma un Norde Arhitekti”, savukārt inženiera un būvuzraudzības pienākumus veic SIA “Būves un Būvsistēmas”. Kā apakšuzņēmējs arhitektūras un interjeru izstrādei  nolīgts “Zaigas Gailes birojs”. Piesaistīti eksperti arī no citām valstīm – piemēram, teātra tehnoloģijas risinājumus izstrādā “Theater Advies” no Nīderlandes, savukārt kā konsultanti teātra akustikas jautājumos darbojas speciālisti no “Nagata Acoustics” Yasuhisa Toyota vadībā, kas piedalījušies Elbas Filharmonijas un Parīzes Filharmonijas projektēšanā, kā arī daudzos citos ievērojamos projektos.

Projektu “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana “Rīgas Vāgnera namā”, Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, LV-1050, atjaunojot un restaurējot Rīgas Vāgnera namu” atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments, Vācijas Ārlietu ministrija, Vācijas vēstniecība Rīgā, Rīgas Dome, kā arī būvmateriālu un cementa ražotājs SCHWENK.

Rīgas Riharda Vāgnera biedrība (RRVB) jau tradicionāli aicina visus rīdziniekus un Rīgas viesus apmeklēt ikgadējās Riharda Vāgnera dzimšanas dienas svinības.

22. maijā plkst. 18:30 no skatuves pie teātra ēkas fasādes Vāgnera ielā 4 tiks atskaņots īpašs ziņojums no paša Riharda Vāgnera, kam sekos īss pianista Reiņa Zariņa klavierkoncerts ar Vāgnera skaņdarbiem.

Pasākumā tiks filmēts un fotografēts.

Uz tikšanos!

Aizvadītā gada beigās Rīgas Riharda Vāgnera biedrība (RRVB) ziņoja, ka saņemta būvatļauja Vāgnera teātra pārbūvei. Šobrīd ir pabeigts ēkas tehniskais projekts, kā arī noslēdzies demontāžas darbu posms. Turpinās  interjera detalizēta izstrāde, un jau drīzumā tiks uzsākts nākamais projekta etaps – nama pamatu nostiprināšanas jeb pāļu ierīkošanas darbi.

Demontāža aptvēra plašu darbu kopumu – tika demontētas lustras, vēsturiskās krāsnis, parkets, logi, durvis un citi interjera elementi, kas nodoti restaurācijai un atgriezīsies ēkā pēc pārbūves. Tika nojauktas starpsienas, kā arī demontēta līdzšinējā siltumtrase un ierīkota pagaidu siltumtrase, lai blakus esošās ēkas būvdarbu laikā nepaliktu bez siltumapgādes.

0

0

0

Būtiska projekta daļa ir detalizācija un interjera izstrāde. Tapšanā ir ēkas makets mērogā 1:30, kurš paredzēts ekspozīcijai teātra trešajā (tā dēvētajā Muses) stāvā un ko varēs apskatīt ikviens teātra apmeklētājs, lai orientētos sarežģītajā mājas uzbūvē. Sīkāk par to stāsta arhitekte Zaiga Gaile: “Makets būs īsta leļļu māja, kurai gatavojam tādus oriģinālos materiālus kā mozaīkas parketa grīdas, koka durvis, logus, paneļus, tapešu sienas, mēbeles un pat lustras. Strādājam arī pie kuģa “Thetis” modeļa, kurš tiks iekārts stiklotā pagalma centrā virs skatītāju galvām. Tas ir Vāgnera operas “Klīstošais holandietis” tēls, un mums arhīvos izdevās atrast konkrēto kuģi, ar kuru Vāgners ar sievu Minnu un suni Robēru bēga no Latvijas kreditoriem. Kuģis ceļā piedzīvoja vētru, un tās laikā Vāgneram parādījās jaunās operas vīzija. Kuģa modeli mērogā 1:50 izgatavoja meistars Aleksandrs Šarga, scenogrāfu apvienība “Grāfienes” to pārvērta par vētrā cietuša burinieka vraku ar saplēstām burām, a la Klīstošais holandietis. Īstais modelis būs trīs ar pusi metrus garš, un publika, kas pastaigāsies pa Muses stāva telpu anfilādi, varēs pētīt kuģa klāja takelāžu.” Norit darbs arī pie Vāgnera teātra bibliotēkas izveides – tā ieņems centrālo telpu Vāgnera ielas fasādē, un visas piecu metru augstās zāles sienas aizņems grāmatu plaukti līdz griestiem.

0

0

0

0

0

0

Nākamais darbu posms sāksies ar ēkas pamatu nostiprināšanu un pagrabstāva izbūvi. Plānots, ka būvdarbi ilgs 3 gadus un Rīgas Vāgnera teātri atklās 2027. gada rudenī.

Atjaunojot Vāgnera teātri, tiks panākti vairāki būtiski ieguvumi, kas ne tikai veicinās kultūras pasākumu dažādību un pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, bet arī stiprinās Rīgas un Latvijas kā kultūras centra tēlu un saikni ar Rihardu Vāgneru, kas šajā namā divus gadus (1837–1839) bija kapelmeistars. Projekts plāno ne tikai ēkas un teātra zāles atjaunošanu, bet arī veidot meistarklases un Riharda Vāgnera muzeju. Namā tiks realizēta Vāgnera vīzija “GesamtkunstWerk21” – inkubators visiem mākslas veidiem, kas kļūs par 21. gadsimtam cienīgu starptautisku jauno mākslinieku centru.

Projekta galvenais būvdarbu veicējs ir personu apvienība “SBSC un 3A” ar galveno projektētāju SIA “Sarma un Norde Arhitekti”, savukārt inženiera un būvuzraudzības pienākumus veic SIA “Būves un Būvsistēmas”. Kā apakšuzņēmējs arhitektūras un interjeru izstrādei  nolīgts “Zaigas Gailes birojs”. Piesaistīti eksperti arī no citām valstīm – piemēram, teātra tehnoloģijas risinājumus izstrādā “Theater Advies” no Nīderlandes, savukārt kā konsultanti teātra akustikas jautājumos darbojas speciālisti no “Nagata Acoustics” Yasuhisa Toyota vadībā, kas piedalījušies Elbas Filharmonijas un Parīzes Filharmonijas projektēšanā, kā arī daudzos citos ievērojamos projektos.

Projektu “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana “Rīgas Vāgnera namā”, Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, LV-1050, atjaunojot un restaurējot Rīgas Vāgnera namu” atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments, Vācijas Ārlietu ministrija, Vācijas vēstniecība Rīgā un Rīgas Dome.

Gada noslēgums Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai (RRVB) turpina nest iepriecinošas ziņas – esam saņēmuši ziedojumu 10 000 eiro apmērā no Frankfurtes Riharda Vāgnera biedrības (Richard Wagner Verband Frankfurt a. M.).

Šī jau ir otrā reize, kad Frankfurtes Vāgnera biedrība atbalstījusi Rīgas Vāgnera teātra atjaunošanas projektu – jau 2021. gada nogalē saņēmām dāsnu ziedojumu, kas būtiski palīdzējis biedrības darbībai un projekta attīstībai līdz pat šim brīdim. Priecājamies, ka Frankfurtes Vāgnera biedrības pārstāvjiem bija iespēja pieredzēt Vāgnera teātra laika kapsulas iemūrēšanas ceremoniju šīgada maijā un klātienē aplūkot teātri, kas atdzims, pateicoties arī viņu sniegtajam atbalstam.

Frankfurtes Riharda Vāgnera biedrības priekšsēdētājs Dirks Jenderss (Dirk Jenders) par ziedojumu:

Arī otrā RWV Frankfurtē rīkotā līdzekļu vākšanas kampaņa Rīgas Vāgnera teātra atdzimšanas atbalstam bijusi ļoti veiksmīga. Pateicoties biedru atsaucībai, tika atkārtots pirmais ziedojums no 2021. gada, un pirms dažām dienām Riharda Vāgnera Rīgas biedrībai tika pārskaitīti vēl 10 000 eiro.

Šī kultūras tilta stiprināšana starp Frankfurti un Latvijas galvaspilsētu ir ne tikai Vāgnera fanu saiknes, bet arī solidaritātes izpausme šajos grūtajos laikos.

Pēc gadiem ilga projekta sagatavošanas darba, tostarp ekspertu atzinumu iegūšanas, konkursu izsludināšanas, izmaksu tāmju analīzes un finansējuma piesaistīšanas, tagad notiek rakšanas, urbšanas, sienu un griestu nojaukšanas un pārbūves darbi. Tātad darbs teātrī ir uzsākts, un tas iezīmē jaunu, ļoti aizraujošu posmu. Katru dienu mēs esam liecinieki tam, kā izsapņotā vīzija kļūst par realitāti.

Lasiet oriģinālo publikāciju Frankfurtes Vāgnera biedrības mājaslapā – šeit.

Vāgnera teātra atjaunošanas projektu atbalsta arī Starptautiskās Vāgnera biedrību asociācija, kā arī Vāgnera biedrības Berlīnē, Koburgā, Freiburgā un Mindenē.

Atbalstītāju sarakstu pilnā apjomā var aplūkot šeit: https://vagneriga.lv/sponsori/

24. novembrī Rīgas Riharda Vāgnera biedrība (RRVB) saņēma apstiprinājumu no Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta – Vāgnera teātra ēkas būvprojekts ir akceptēts un ir saņemta būvatļauja.

Šī gada sākumā RRVB ziņoja, ka uzsākts darbs pie Rīgas Vāgnera teātra tehniskā projekta izstrādes, un tagad, novembra beigās, saņemts apstiprinājums no Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta par būvatļaujas saņemšanu.

Ēka jau ir nodota galvenā būvnieka, pilnsabiedrības “SBSC” rīcībā – šobrīd norisinās demontāžas darbi, tiek demontēta līdzšinējā siltumtrase, starpsienas, saudzīgi tiek demontēti logi, durvis, citi interjera elementi, ko nodos restaurācijai. Galvenie būvdarbi, kas sāksies ar pamatu nostiprināšanu, tiks uzsākti 2024. gada janvārī. Līdz februārim turpināsies projekta detalizētā izstrāde – telpu interjera un restaurācijas darbu plānošana. Būtiski, ka Rīgas dome pieņēmusi pozitīvu lēmumu par ceļa elementu nodošanu bezatlīdzības lietošanā, kas ir svarīgs pienesums projekta īstenošanā, jo būvdarbu veikšanas laikā tiks izmantotas un daļēji aizņemtas tuvākās ielas.

Atjaunojot Vāgnera teātri, tiks panākti vairāki būtiski ieguvumi, kas ne tikai veicinās kultūras pasākumu dažādību un pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, bet arī stiprinās Rīgas un Latvijas kā kultūras centra tēlu un saikni ar Rihardu Vāgneru, kas šajā namā divus gadus (1837–1839) bija kapelmeistars. Projekts plāno ne tikai ēkas un teātra zāles atjaunošanu, bet arī veidot meistarklases un Riharda Vāgnera muzeju. Namā tiks realizēta Vāgnera vīzija “GesamtkunstWerk21” – inkubators visiem mākslas veidiem, kas kļūs par 21. gadsimtam cienīgu starptautisku jauno mākslinieku centru.

Pērn publiska konkursa kārtā izvēlēts galvenais būvdarbu veicējs, pilnsabiedrība “SBSC” ar galveno projektētāju SIA “Sarma un Norde Arhitekti”, savukārt inženiera un būvuzraudzības pienākumus veic SIA “Būves un Būvsistēmas”. Kā apakšuzņēmējs arhitektūras un interjeru izstrādei  nolīgts “Zaigas Gailes birojs”. Piesaistīti eksperti arī no citām valstīm – piemēram, teātra tehnoloģijas risinājumus izstrādā “Theater Advies” no Nīderlandes, savukārt kā konsultanti teātra akustikas jautājumos darbojas speciālisti no “Nagata Acoustics” Yasuhisa Toyota vadībā, kas piedalījušies Elbas Filharmonijas un Parīzes Filharmonijas projektēšanā, kā arī daudzos citos ievērojamos projektos.

Projektu “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana “Rīgas Vāgnera namā”, Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, LV-1050, atjaunojot un restaurējot Rīgas Vāgnera namu” atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments, Vācijas Ārlietu ministrija, Vācijas vēstniecība Rīgā un Rīgas Dome.

18. oktobra Rīgas Domes sēdē tika pieņemts pozitīvs lēmums par ceļa elementu nodošanu bezatlīdzības lietošanā projekta “Riharda Vāgnera nama atjaunošanas darbi (projektēšana, būvdarbi un autoruzraudzība)” realizācijai Riharda Vāgnera ielā 4.

Lai Vāgnera nams atdzimtu, jāīsteno virkne apjomīgu darbu, un tas, protams, nebūtu iespējams bez būvlaukuma iekārtošanas un tuvāko ielu izmantošanas būvdarbu veikšanas laikā. Tas parasti nozīmē arī būtisku finansējuma daļu, kas tiek novirzīta tieši ceļu aizņemšanai.

Šis ir būtisks pienesums projekta īstenošanai, un mēs ļoti novērtējam pilsētas atbalstu šajā ceļā – jau pēc dažiem gadiem Vāgnera teātris pulcēs mūzikas un mākslas cienītājus un kļūs par neatņemamu Rīgas un Latvijas kultūras sastāvdaļu.

Projektu “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana “Rīgas Vāgnera namā”, Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, LV-1050, atjaunojot un restaurējot Rīgas Vāgnera namu” atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments, Vācijas Ārlietu ministrija, Vācijas vēstniecība Rīgā un Rīgas Dome.

Šīs nedēļas sākumā parakstīts pieņemšanas-nodošanas akts, un Rīgas Riharda Vāgnera biedrība (RRVB) pilnībā nodevusi Vāgnera teātri galvenā būvdarbu veicēja, pilnsabiedrības “SBSC” rīcībā.

Šīgada februārī tika ziņots, ka Vāgnera teātra atjaunošanai kopā piesaistīti līdzekļi 20 miljonu eiro apmērā – 15 miljoni eiro no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) un 5 miljoni eiro no Vācijas valdības. Līdz ar nodrošināto finansējumu bija iespējams uzsākt projekta īstenošanu; kopā nama atdzimšanai nepieciešami vairāk nekā 40 miljoni eiro.

Šobrīd turpinās darbs pie Vāgnera teātra tehniskā projekta – ir izstrādāti visi galvenie projekta mākslinieciskie un tehniskie risinājumi, savukārt ēkas restaurācijas un atjaunošanas risinājumi jau ir saskaņoti ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. Jūlija beigās saņemta būvatļauja veikt demontāžas darbus – tiks nojauktas starpsienas, kā arī demontētas vēsturiskās krāsnis un parketi, kurus pēcāk restaurēs un izmantos atjaunotajā teātra ēkā. Septembrī plānots nodot projektu izskatīšanai Rīgas būvvaldē.

Rīgas Vāgnera teātra atdzimšanas vīzija paredz Eiropas kultūras bākas izveidi Rīgā. Nākamo gadu laikā plānots atjaunot unikālo 5000 kvadrātmetru lielo ēku ansambli Vecrīgā un piepildīt to ar jaunu dzīvi. Ieceres nozīmību apliecina arī Vāgnera nama atjaunošanas projekta patroni – kādreizējais Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, Vācijas Federatīvās Republikas prezidents Franks Valters Šteinmeiers, kā arī Baireitas festivāla kādreizējā mākslinieciskā vadītāja un Riharda Vāgnera mazmazmeita Eva Vāgnere-Paskjē.

Atjaunojot Vāgnera namu, tiks panākti vairāki būtiski ieguvumi, kas ne tikai veicinās kultūras pasākumu dažādību un pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, bet arī stiprinās Rīgas un Latvijas kā kultūras centra tēlu un saikni ar Rihardu Vāgneru, kas šajā namā divus gadus (1837–1839) bija kapelmeistars. Projekts plāno ne tikai ēkas un teātra zāles atjaunošanu, bet arī veidot meistarklases un Riharda Vāgnera muzeju. Namā tiks realizēta Vāgnera vīzija “GesamtkunstWerk21” – inkubators visiem mākslas veidiem, kas kļūs par 21. gadsimtam cienīgu starptautisku jauno mākslinieku centru.

Pērn publiska konkursa kārtā izvēlēts galvenais būvdarbu veicējs, pilnsabiedrība “SBSC” ar galveno projektētāju SIA “Sarma un Norde Arhitekti”, savukārt inženiera un būvuzraudzības pienākumus veic SIA “Būves un Būvsistēmas”. Kā apakšuzņēmējs arhitektūras un interjeru izstrādei  nolīgts “Zaigas Gailes birojs”. Piesaistīti eksperti arī no citām valstīm – piemēram, teātra tehnoloģijas risinājumus izstrādā “Theater Advies” no Nīderlandes, savukārt kā konsultanti teātra akustikas jautājumos darbojas speciālisti no “Nagata Acoustics” Yasuhisa Toyota vadībā, kas piedalījušies Elbas Filharmonijas un Parīzes Filharmonijas projektēšanā, kā arī daudzos citos ievērojamos projektos.

Projektu “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana “Rīgas Vāgnera namā”, Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, LV-1050, atjaunojot un restaurējot Rīgas Vāgnera namu” atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments, Vācijas Ārlietu ministrija un Vācijas vēstniecība Rīgā.