Plaisas, 19. gs. auduma tapetes, atradumi zem grīdlīstēm – ziņas no Vāgnera teātra būvlaukuma
Drīz apritēs gads, kopš nams Vāgnera ielā 4 nodots celtnieku rīcībā. Joprojām turpinās darbs pie projekta detalizācijas, kā arī apjomīgi sagatavošanas darbi nākamajam etapam – pamatu stiprināšanai. Pēdējos mēnešus Vāgnera namā rit plaši konstrukciju un detaļu demontāžas darbi. Kā teic projekta arhitektoniskās vīzijas autore, arhitekte Zaiga Gaile: “Mums ir daudz pārsteigumu, gan pozitīvu, gan problemātisku.”
Demontējot apmetumu bijušā teātra zāles sienām, atklājusies bēdīga aina – sienas ir stipri bojātas, vairāk, kā to iepriekš spēja paredzēt. Apstiprinās fakts, ka pirms 250 gadiem teātra zāle ir uzbūvēta bijušās noliktavas vietā – visas ķieģeļu mūra sienas sastāv no aizmūrētām arkām un ailām, kas izraibinātas ar dažāda izmēra plaisām. Laiku slāņi pārklājas un dažbrīd rodas nopietnas bažas par sienu nestspēju. Konstruktoriem nākas nopietni pētīt un pārstrādāt iepriekš izstrādātā būvprojekta risinājumus. Projektā ir iesaistīta Arhitektoniskā izpētes grupa (SIA AIG), kas rūpīgi dokumentē sienu atsegumus un demontāžas laikā atrastās detaļas.
Pie pozitīvajiem pārsteigumiem minams neparasti bagātīgais apdares detaļu un dokumentu krājums, kas tika atrasts demontāžas procesā – daļa no tā tiks eksponēta topošajā Vāgnera muzejā. Lielākoties detaļas atklājās pēc pārsegumu atsegumiem un durvju demontāžas. Sīkāk par atradumiem stāsta Zaiga Gaile: “Demontējot durvju kārbas, zem aplodām un dekoratīvajiem portāliem atsedzās iepriekšējo laiku sienu apdares kārtas – tapetes vairākos slāņos, zem tām avīzes vācu un angļu valodā, kur var redzēt izdošanas datumu. Musses zālē tika noņemts iebūvēts spogulis zāles aizmugures sienā un zem tā atklājās sarkanas tapetes ar auduma imitāciju. Tās raksturīgas 19. gadsimta sākuma posmam. Otrs tapešu atsegums atklājās ieejas gaitenī pirms Musses zāles: poļu restauratoriem veicot remontu 1988. gadā, acīmredzot bija uzdevums uzlabot zāles skaņas izolāciju un tika uzlikta dubulta siena vairāku metru garumā. Šis ir unikāls atradums, kur tapetes saglabājušās lielā laukuma bez bojājumiem. Tējas salonā trešajā stāvā zaļas puķainas tapetes atradās zem trijstūra dekoratīvā durvju portāla. Esam atraduši arī sarkana auduma tapetes zem durvju un logu kārbām tai pašā Musses biedrības stāvā.”
Arhitekti izveidojuši karti ar dokumentu atradumu vietām ēkas plānā. Galvenās lokalizācijas vietas ir Musses (trešais) stāvs un bēniņi, bet vecas avīzes un žurnāli atrodas arī negaidītās un neparastās pagrīdes slēptuvēs. “Piemēram, labi saglabājies 20. gadsimta sākuma modes žurnāls ar zīmētiem modeļiem un pat lapa ar auduma piegrieztnēm. Jau fantazējam, ka teātra atklāšanā varētu tās izmantot tērpu modeļiem,” stāsta Zaiga Gaile. 1912. gada 7. janvārī Musses biedrība svinēja 125 gadu pastāvēšanas jubileju, un šis notikums tika atzīmēts ar grezni iesietu katalogu. Tajā rūpīgi uzskaitīti biedrības biedri, starp kuriem vairums ir vācu muižniecība un pilsoniskā elite. Goda biedru sarakstā ir Rīgas mērs Georgs Armisteds un cara valdības gubernators ar svītu. No biedrības 100 gadu jubilejas svinību ceremonijas demontāžas laikā atradusies programma ar pusdienu ēdienkarti un koncertu. Saglabājušies biedrības statūti dažādu gadu izdevumos, bibliotēkas grāmatu katalogs. “Pēc biedru saraksta ir pilnīgi skaidrs, ka Musses biedrībā, kas mita Vāgnera namā un dibināta jau 1787. gadā, satikās ietekmīgā Latvijas vācu muižniecības elite,” uzsver Zaiga Gaile. “Esam uzrunājuši vēsturnieci Intu Dišleri, kura piekritusi nodarboties ar biedrības un tās biedru pētniecību. Muižnieki sabrauca uz sanāksmēm no savām muižām – koncerti un balles, pusdienas un cigāri; ēkā atradās arī spēļu kārtis un tabakas iesaiņojumi.”
Plānots, ka būvdarbi ilgs 3 gadus un Rīgas Vāgnera teātri atklās 2027. gada rudenī. Atjaunojot Vāgnera namu, tiks panākti vairāki būtiski ieguvumi, kas ne tikai veicinās kultūras pasākumu dažādību un pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, bet arī stiprinās Rīgas un Latvijas kā kultūras centra tēlu un saikni ar Rihardu Vāgneru, kas šajā namā divus gadus (1837–1839) bija kapelmeistars. Projekts plāno ne tikai ēkas un teātra zāles atjaunošanu, bet arī veidot meistarklases un Riharda Vāgnera muzeju. Namā tiks realizēta Vāgnera vīzija “GesamtkunstWerk21” – inkubators visiem mākslas veidiem, kas kļūs par 21. gadsimtam cienīgu starptautisku jauno mākslinieku centru.
Projekta galvenais būvdarbu veicējs ir personu apvienība “SBSC un 3A” ar galveno projektētāju SIA “Sarma un Norde Arhitekti”, savukārt inženiera un būvuzraudzības pienākumus veic SIA “Būves un Būvsistēmas”. Kā apakšuzņēmējs arhitektūras un interjeru izstrādei nolīgts “Zaigas Gailes birojs”. Piesaistīti eksperti arī no citām valstīm – piemēram, teātra tehnoloģijas risinājumus izstrādā “Theater Advies” no Nīderlandes, savukārt kā konsultanti teātra akustikas jautājumos darbojas speciālisti no “Nagata Acoustics” Yasuhisa Toyota vadībā, kas piedalījušies Elbas Filharmonijas un Parīzes Filharmonijas projektēšanā, kā arī daudzos citos ievērojamos projektos.
Projektu “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana “Rīgas Vāgnera namā”, Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, LV-1050, atjaunojot un restaurējot Rīgas Vāgnera namu” atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments, Vācijas Ārlietu ministrija, Vācijas vēstniecība Rīgā, Rīgas Dome, kā arī būvmateriālu un cementa ražotājs SCHWENK.
