FOTO: Izskanējusi Rīgas Pilsētas teātra 240 gadu jubileja

13. septembrī Vāgnera namā ar konferenci un bagātīgu kultūras programmu tika atzīmēta pirmā Rīgas Pilsētas teātra 240 gadu jubileja.

Konference “No Fītinghofa teātra līdz Vāgnera namam” dienas pirmajā daļā klātienē pulcēja ap 100 klausītāju, kuru vidū bija mūziķi,  arhitekti, mākslas zinātņu studenti un pētnieki, kā arī muzeju darbinieki, žurnālisti un citi interesenti.  Konferenci atklāja Joahima fon Fītinghofa (Joachim von Vietinghoff) un Jūlijas fon Fītinghofas (Julia von Vietinghoff) priekšlasījums par Rīgas Pilsētas teātra dibinātāju un pirmo direktoru Otto Hermani fon Fītinghofu-Šēlu (Baron Otto Hermann von Vietinghoff-Scheel) un iespaidīgo Fītinghofu dzimtas vēsturi un gaitām arī mūsdienās. Komponiste un mākslas doktore Ilona Breģe konferences turpinājumā vēstīja par Riharda Vāgnera laiku Rīgā (1837–1839) un viņa muzikālajiem domubiedriem Rīgas Pilsētas teātrī, bet arhitekts Ilmārs Dirveiks sniedza ieskatu ēkas Vāgnera ielā 4 būvvēsturē. Savukārt arhitekte Zaiga Gaile stāstīja par Vāgnera teātra atjaunošanas projekta vīziju, plāniem un to īstenošanu. Konferenci noslēdza muzikoloģe Lolita Fūrmane ar referātu “Hienrihs Dorns kā Vāgnera Rīgas perioda laikabiedrs un viņa operas nesenais atklājums”, kā pamatā ir pirmreizējs pētījums par Dorna operu “Anglijas karogs” (Das Banner von England), kas pirmizrādi piedzīvoja Rīgā 1841. gada rudenī, un līdz pat 2018. gadam bija tikai faktoloģiskas ziņas par šo operu. Dr. Fūrmanes priekšlasījumu papildināja Latvijas Radio kora vīru dubultkvartets, kas izpildīja divus skaņdarbus no “Anglijas karoga”.

Konferences referātus iespējams noklausīties arī tiešsaistē.
Ieraksts latviešu valodā: https://fb.watch/fRcXgf8lEb/
Ieraksts ar tulkojumu angļu valodā: https://youtu.be/_ZJ6TQYrGZE

Rīgas Pilsētas teātra jubilejas vakara programmas pirmajā daļā Vāgnera Zālē izskanēja pianista Andreja Osokina solokoncerts “1872. Lists Rīgā”. Programmā bija iekļautas Vāgnera un Lista klaviersonātes, kā arī skaņdarbi, ko Lists izpildīja savā Rīgas koncertā pirms 180 gadiem, tostarp arī Volfganga Amadeja Mocarta ārija no operas “Figaro kāzas”, kurā Andrejam Osokinam pievienojās Sonora Vaice, kā arī Ludviga van Bēthovena “Adelaīde” Mihaila Čuļpajeva dziedājumā. Ar svinīgām uzrunām uzstājās Vāgnera nama atjaunošanas projekta patrons, Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, kā arī projekta patroneses Evas Vāgneres-Paskjē (Eva Wagner-Pasqier) dēls Antuāns Vāgners-Paskjē (Antoine Wagner Pasquier).

Vakaru noslēdza operas ainu kolāža “Dziesmu, dziesmu un vēlreiz dziesmu” par Riharda Vāgnera laiku Rīgā Kristīnas Vuss (Kristina Wuss) režijā. Uz skatuves izskanēja skaņdarbi no Vāgnera operām, kā arī fragmenti no darbiem, kurus Vāgners diriģējis Rīgas Pilsētas teātrī. Vāgnera lomā iejutās LNOB solists Andris Kipļuks, Minnu Vāgneri atveidoja LNOB soliste Evija Martinsone. Izrādē piedalījās arī Edgars Ošleja, Dace Volfarte, Rihards Plešanovs, Marija Grauba un Kaspars Zaķis.

Rīgas Riharda Vāgnera biedrība pateicas Konrāda Adenauera fondam, Valsts kultūrkapitāla fondam, Gētes Institūtam Rīgā un Latvijas Nacionālajai Operai un baletam par atbalstu un iesaisti Rīgas Pilsētas teātra 240 gadu jubilejas pasākumu norisē.

 


Konferences “No Fītinghofa teātra līdz Vāgnera namam” programma

Atzīmējot Rīgas Pilsētas teātra 240 gadu jubilejai, 13. septembrī norisināsies konference “No Fītinghofa teātra līdz Vāgnera namam”. Pieci referāti ļaus ielūkoties nama Vāgnera ielā 4 vēsturē no pirmsākumiem līdz pat mūsdienām, pievēršoties Rīgas Pilsētas teātra ikdienai, šeit tapušajiem darbiem, Rihardam Vāgneram un viņa laikabiedriem, kā arī ēkas būvvēsturei un nākotnes plāniem.

Konferenci aicināti apmeklēt visi interesenti, iepriekš reģistrējot savu dalību šeit. Konferencei būs iespējams sekot arī tiešsaistē, Vāgnera teātra atjaunošanas projekta Facebook lapā.

 

Joahims fon Fītinghofs un Jūlija fon Fītinghofa “Oto Hermaņa fon Fītinghofa-Šēla un Fītinghofu dzimtas mantojums”

Rīgas Pilsētas teātra dibinātājs un pirmais direktors bija Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls. Fītinghofu dzimtai ir sena un bagāta vēsture, gadsimtu gaitā uzturot saikni starp latviešu un vācu kultūru. Divi Fītinghofu dzimtas pārstāvji un teātra dibinātāja tiešie pēcteči atklās šīs saiknes un Rīgā atstātās pēdas, iepazīstinot ar Oto Hermaņa fon Fītinghofa-Šēla personību, kā arī ar visu Fītinghofu dzimtu.

Referāts vācu valodā ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā.

 

Dr. art. Ilona Breģe “Rihards Vāgners un viņa muzikālie domubiedri Rīgas Pilsētas teātrī”

Komponiste un mākslas doktore Ilona Breģe sniegs ieskatu teātra trupā kā vienotā kolektīvā un arī izcels galvenos operu lomu dziedātājus, kuri Vāgnera kā diriģenta vadīti iestudēja un atskaņoja dažādu stilu operas. Te minami gan daudzi nozīmīgi tā laika solisti, kuri Rīgā tika angažēti noteiktam laikam, bet savas skatuves gaitas ar panākumiem turpināja citos slavenos tā laika teātros, gan tādi dziedātāji, kuri vēlākos gados Rīgas Pilsētas teātrī dziedāja Vāgnera operu pirmajos iestudējumos Rīgā.

Referāts latviešu valodā ar sinhrono tulkojumu angļu valodā.

 

Dr. arch. Ilmārs Dirveiks “Ieskats ēkas Riharda Vāgnera ielā 4 būvvēsturē”

Nams Vāgnera ielā 4 laika gaitā piedzīvojis daudzkārtējas pārbūves, bet diemžēl ne par visām saglabājušās dokumentālas liecības, vai arī ziņas par tām ir ļoti skopas un neviennozīmīgas, tomēr plašāka un izsmeļošāka informācija ir  pieejama par ēkā notikušajām izmaiņām 20. gadsimta gaitā. Referāts sniegs ieskatu ēkas būvvēsturē un mazāk zināmos faktos par to.

Referāts latviešu valodā ar sinhrono tulkojumu angļu valodā.

 

Arch. Zaiga Gaile “Vāgnera teātra arhitektūras mantojums un ieskats rekonstrukcijas projektā”

Ideja par Vāgnera teātra restaurāciju radās pirms vairākiem gadiem, un neatņemama tās sastāvdaļa ir jaunā projekta arhitektoniskā vīzija. Atgriešanās pie ēkas pirmā arhitekta Kristofa Hāberlanda projektētās fasādes, Vāgnera laika operteātra zāles atjaunošana ar orķestra bedri un daudz kas cits – Zaigas Gailes prezentācija ļaus ielūkoties Vāgnera teātra atjaunošanas projekta detaļās un nākotnes plānos.

Referāts latviešu valodā ar sinhrono tulkojumu angļu valodā.

 

Dr. art. Lolita Fūrmane “Heinrihs Dorns kā Vāgnera Rīgas perioda laikabiedrs un viņa operas nesenais atklājums”

Referāta pamatā ir pirmreizējs pētījums par vienu no Rīgas operām, kuru Riharda Vāgnera Rīgas perioda (1837 – 1839) kolēģis komponists un kapelmeistars Heinrihs Dorns (1804 – 1892) ir sarakstījis un uzvedis neilgi pēc Vāgnera aizbraukšanas. Tā ir opera “Anglijas karogs” (Das Banner von England), kas piedzīvoja pirmizrādi Rīgā 1841. gada rudenī. Līdz pat 2018. gadam bija tikai faktoloģiskas ziņas par šo operu. Latvijas Nacionālā bibliotēka nesen īpašumā ieguvusi Rīgas Pilsētas teātra nošu krājumu, un tajā izdevies atklāt šīs operas pilnu rokraksta partitūru. Konferences laikā tiks izpildīts arī fragments no šīs operas.

Referāts latviešu valodā ar sinhrono tulkojumu angļu valodā.

 

 


Ar konferenci un muzikālu kultūras programmu atzīmēs pirmā Rīgas Pilsētas teātra 240 gadu jubileju

1782. gadā ēkā, ko šobrīd pazīst kā Vāgnera namu, tika dibināts pirmais Rīgas Pilsētas teātris, kurā divus gadus strādājis komponists Rihards Vāgners un kur koncertējuši tādi mākslinieki kā Ferencs Lists, Klāra Šūmane un Ektors Berliozs. Šogad aprit tieši 240 gadi kopš teātra dibināšanas, un Rīgas Riharda Vāgnera biedrība 13. septembrī šo notikumu atzīmēs ar priekšlasījumiem, Andreja Osokina solokoncertu un muzikāli dramatisku izrādi Kristīnas Vuss režijā.

“Rīgas Pilsētas teātris ilgus gadus bijis vācu un latviešu kultūras sastapšanās punkts, te savas pēdas atstājis Vāgners, Lists, Dorns un citi mākslinieki, un tieši šī ēka ir priekštece tagadējai Latvijas Nacionālajai operai un baletam,” stāsta Māris Gailis, Rīgas Riharda Vāgnera biedrības valdes priekšsēdētājs. “13. septembris daudzējādā ziņā būs kā ceļojums laika mašīnā, piemēram, Vāgnera zālē skanēs tā pati mūzika, ko Lists šeit izpildīja pirms 180 gadiem. Rīgas Pilsētas teātra jubileja būs ne tikai iespēja tuvāk iepazīt ēkas vēsturi un uzzināt vairāk par Vāgneru un viņa laikabiedriem Rīgā, bet arī izdevība ielūkoties Vāgnera nama iekšienē pirms rekonstrukcijas darbu uzsākšanas, kas plānota nākamā gada vidū.”

Konference “No Fītinghofa teātra līdz Vāgnera namam” piedāvās piecus informatīvus priekšlasījumus par ēkas vēsturi, arhitektūru un kultūras dzīvi gandrīz divarpus gadsimtu griezumā. Konferenci atklās Rīgas Pilsētas teātra dibinātāja Oto Hermaņa barona fon Fītinghofa-Šēla pēcteči – Joahims von Fītinghofs (Joachim von Vietinghoff) kopā ar meitu Jūliju fon Fītinghofu (Julia von Vietinghoff). Ar priekšlasījumiem uzstāsies arī muzikoloģe Lolita Fūrmane, komponiste un mākslas doktore Ilona Breģe, arhitekts Ilmārs Dirveiks, kā arī arhitekte Zaiga Gaile. Konferenci bez maksas aicināti apmeklēt visi interesenti, iepriekš reģistrējot savu dalību, aizpildot anketu šeit vai rakstot uz signe.viska@vagneriga.lv.

Savukārt 13. septembra vakarā plkst. 19.00 gaidāms Andreja Osokina solokoncerts “1842. Lists Rīgā”, kurā izskanēs Riharda Vāgnera un Ferenca Lista klaviersonātes. Programmu papildinās skaņdarbi, ko Lists izpildīja savā Rīgas koncertā 1842. gadā, tostarp arī Volfganga Amadeja Mocarta ārija no operas “Figaro kāzas”, kurā Andrejam Osokinam pievienosies Sonora Vaice, kā arī Ludviga van Bēthovena “Adelaīde” Mihaila Čuļpajeva dziedājumā. Pianists Andrejs Osokins stāsta: “Ar nepacietību gaidu koncertu šajā leģendārajā zālē, ko iemīlēju jau bērnībā, jo tieši šeit katru gadu ar jaunu soloprogrammu uzstājās mans tēvs Sergejs Osokins. Ļoti gaidu, kad tuvosies tas brīdis, kad Rīga varēs lepoties ar atjaunoto Riharda Vāgnera namu un teātri, un ticu, ka šis koncerts būs svarīgs solis pretī šai skaistajai vīzijai!”

Vakara programmas otrajā daļā gaidāma muzikāli dramatiska izrāde “Dziesmu, dziesmu un vēlreiz dziesmu” Kristīnas Vuss (Kristina Wuss) režijā. “Savā Rīgas laikā Vāgners esot izlasījis daudz grāmatu. Iedomāsimies fantastisku situāciju, kurā šīs grāmatas pārvēršas par putniem, kas aizlido uz tām vietām, kuras bija nozīmīgas komponista daiļradei. Šīs operteātra kolāžas centrā ir mazpazīstami fakti un nojausmas. Viss ir izdomāts, bet katrai domai un idejai pamatā ir pierādāms patiesības grauds,” par uzvedumu stāsta režisore. Uz skatuves izskanēs skaņdarbi no Vāgnera operām, kā arī fragmenti no darbiem, kurus Vāgners diriģējis Rīgas Pilsētas teātrī. Vāgnera lomā iejutīsies LNOB solists Andis Kipļuks, Minnu Vāgneri atveidos LNOB soliste Evija Martinsone. Izrādē piedalīsies arī Edgars Ošleja, Dace Volfarte, Mārtiņš Zilberts, Marija Grauba un Kaspars Zaķis.

Biļetes uz 13. septembra vakara programmu pieejamas “Biļešu Paradīzē”. Visi ieņēmumi no iegādātajām biļetēm atbalstīs Vāgnera nama atjaunošanas projektu.

Rīgas Pilsētas teātra 240 gadu jubilejas norises atbalsta Konrāda Adenauera fonds, Valsts kultūrkapitāla fonds, Gētes Institūts Rīgā un Latvijas Nacionālā Opera un balets.

Sīkāka informācija:
Signe Viška
Rīgas Riharda Vāgnera biedrības sabiedrisko attiecību vadītāja
signe.viska@vagneriga.lv
+371 22028087


Ar zibakciju atzīmēs Riharda Vāgnera 209. dzimšanas dienu

Rīgas Riharda Vāgnera biedrība aicina svētdien, 22. maijā, sākot no plkst. 16:00, kopīgi atzīmēt Riharda Vāgnera 209. dzimšanas dienu, iesaistoties biedrības organizētajā zibakcijā.

Ik gadu Rīgas Riharda Vāgnera biedrība (RRVB) svinējusi izcilā vācu komponista dzimšanas dienu, organizējot īpašu zibakciju un tādējādi pievēršot sabiedrības uzmanību ēkai Vāgnera ielā 4 (kādreizējais Pirmais Rīgas pilsētas teātris) un tā atjaunošanas projektam. Arī šis gads nav izņēmums – no nama logiem skanot Vāgnera pazīstamākajiem skaņdarbiem, ikvienam būs iespēja nofotografēties ar pašu Vāgneru un viņa kompanjonu – ņūfaundlendiešu šķirnes suni Robēru, kas Rīgā pavadītajā laikā (1837–1839) bijis komponista sabiedrotais. Zibakcijas dalībnieki aicināti iemūžināt sevi un savus draugus kopā ar Vāgneru un Robēru un publicēt foto sociālajos medijos, pievienojot tēmturi #vagneriga.

22. maijā Riharda Vāgnera ielas 4 nama durvis būs atvērtas ikvienam, un tā būs unikāla iespēja ielūkoties ēkas iekšienē, kur savu diriģenta zizli reiz vicinājis pats Rihards Vāgners.

Kopš pirmās RRVB zibakcijas 2017. gadā, kad Vāgnera nama nākotne vēl bija neskaidra, sperti nozīmīgi soļi – par nama atjaunošanas projekta patroniem kļuvuši Baireitas festivāla kādreizējā direktore un Vāgnera mazmazmeita Eva Vāgnere-Paskjē, Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, kā arī Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers. 2020. gada oktobrī ēka Vāgnera ielā 4 nodota RRVB īpašumā un tā paša gada nogalē Vācijas Bundestāgs apstiprināja 5,2 miljonu piešķiršanu Vāgnera nama atjaunošanai. Kopā šim mērķim nepieciešami 35 miljoni eiro. Ēkas atjaunošanas un rekonstrukcijas darbus plānots uzsākt 2023. gada vasarā, un iecerēts, ka atjaunotais nams kā Rīgas Vāgnera teātris durvis vērs jau 2026. gadā.

Ikviens aicināts atbalstīt Vāgnera nama atdzimšanu, ziedojot gan svētdien klātienē (būs pieejama īpaša ziedojumu kaste), gan sev ērtā laikā ar pārskaitījumu.

Ar līdz šim notikušajām zibakcijām var iepazīties šeit.

Sīkāka informācija:
Signe Viška
Rīgas Riharda Vāgnera biedrības
Sabiedrisko attiecību vadītāja
signe.viska@vagneriga.lv
+371 22028087


Rīgas Vāgnera namu darba vizītes laikā apmeklēs Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers

Pēc Valsts prezidenta Egila Levita ielūguma 15.–16. februārī Rīgā darba vizītē ieradīsies V. E. Vācijas prezidents Dr. Franks Valters Šteinmeiers (H. E. Dr. Frank-Walter Steinmeier), lai kā goda viesis nolasītu referātu starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Latvijas Republikas Satversmei 100”, kas 16. februārī norisināsies Rīgas pilī. Pēc dalības konferencē abi prezidenti kā Rīgas Vāgnera nama atjaunošanas projekta patroni apmeklēs arī Rīgas Vāgnera namu.

Kā uzsver pats Šteinmeiers: “Ar projektu “Riharda Vāgnera nams” Rīgā pasaules līmeņa kultūrvietai tiek dota jauna elpa. Tā dzīvi liecina par vāciešu un latviešu bagātīgo vēsturi Eiropā. Vācija atbalsta Riharda Vāgnera biedrību Rīgā šī projekta īstenošanas gaitā, un es kā Vācijas prezidents esmu gandarīts par iespēju dot savu ieguldījumu, kopā ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu uzņemoties patrona pienākumus.”

Šteinmeiers kļuva par Vāgnera nama atjaunošanas projekta patronu pērnā gada maijā, pievienojoties Valsts prezidentam Egilam Levitam un kādreizējai Baireitas Festivāla direktorei Evai Vāgnerei-Paskjē (Eva Wagner-Pasquier).

Vāgnera namam ir bagāta vēsture, un Rīgas Riharda Vāgnera biedrība ir apņēmusies šo ēku atjaunot un padarīt to par pasaules līmeņa kultūrvietu. Septembrī apritēs 240 gadi, kopš vācbaltu arhitekta Kristofa Hāberlanda projektētā ēka, ko šobrīd pazīst kā Vāgnera namu, pirmoreiz vēra savas durvis kā Rīgas Pilsētas teātris (Rigaer Stadttheater). Teātra dibinātājs un pirmais direktors bija barons Oto Hermanis von Fītinghofs-Šēls, kas par saviem līdzekļiem nodrošināja teātra darbību un uzturēja 24 mūziķu lielu simfonisko orķestri. Ēkā līdz pat 1939. gadam darbojās vācu biedrība “Musse” (Gesellschaft der Musse), tādēļ to dēvēja arī par Musses namu. Rīgas Pilsētas teātrī koncertējuši tādi mūziķi kā Ferencs Lists, Hektors Berliozs, Klāra Šūmane, savukārt no 1837. līdz 1839. gadam teātra kapelmeistars bija Rihards Vāgners. Tieši Rīgā Vāgners guvis iespaidus trim būtiskiem elementiem, ko vēlāk īstenoja arī Baireitas operteātrī – aptumšotu zāli izrādes laikā, skatītāju vietu izvietojumu amfiteātra veidā, kā arī īpašu skatuves padziļinājumu – orķesta bedri –, no kura tiek atskaņota mūzika. Rīgā Vāgners arī sāka darbu pie savas operas “Rienci”. 1839. gadā Vāgners, bēgot no kreditoriem, ar kuģi no Rīgas devās uz Londonu – ceļā pedzīvotā vētra un nāves bailes kalpoja par iedvesmu darbam “Klīstošais holandietis”.

2020. gada novembrī Valsts Nekustamie īpašumi (VNĪ) nodeva ēku Vāgnera ielā 4 Rīgas Riharda Vāgnera biedrības īpašumā. Īsi pēc tam, 2020. gada decembrī, Vācijas Bundestāgs apstiprināja 5,2 miljonu piešķiršanu sešu gadu laikā Vāgnera nama atjaunošanai – pirmais finansējums 200,000 apmērā tika saņemts 2021. gada augustā. Par šiem līdzekļiem Vāgnera teātra projekts ticis izstrādāts līdz skiču stadijai (LP3), un šīgada pavasarī tiks izsludināts konkurss nākamajai (Design and Build) projektēšanas fāzei. Rekonstrukcijas darbus plānots uzsākt 2023. gada laikā, savukārt atjaunoto Vāgnera teātri iecerēts atklāt jau 2026. gadā.

Šobrīd Vāgnera nams nav pieejams publiskai apskatei, bet iespēju robežās telpas tiek izmantotas dažādiem kultūras projektiem, piemēram, kino uzņemšanai, mūzikas ierakstiem u. c. Savukārt 3. stāva koncertzāli mēģinājumiem izmanto orķestris “Kremerata Baltica” – nams pēc ēkas atjaunošanas kļūs par orķestra pastāvīgo mājvietu.

Kopumā ēkas atjaunošanai nepieciešami 35 miljoni eiro. Atjaunojot Vāgnera namu, tiks panākti vairāki būtiski ieguvumi, kas ne tikai veicinās kultūras pasākumu dažādību un pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, bet arī stiprinās Rīgas un Latvijas kā kultūras centra tēlu un saikni ar Rihardu Vāgneru. Projekts plāno ne tikai ēkas un teātra zāles atjaunošanu, bet arī veidot meistarklases un muzeju. Vāgnera namā tiks īstenota Vāgnera vīzija “GesamtkunstWerk21” – inkubators visiem mākslas veidiem, kas kļūs par 21. gadsimtam cienīgu starptautisku jauno mākslinieku centru.

Rīgas Riharda Vāgnera biedrība aicina sekot projekta attīstībai sociālajos medijos Facebook un Instagram, kā arī mājaslapā vagneriga.lv.

Sīkāka informācija:
Signe Viška
Rīgas Riharda Vāgnera biedrības
Sabiedrisko attiecību vadītāja
signe.viska@vagneriga.lv


Svinīgi parakstīts līgums par pirmo 200,000 eiro piešķiršanu Rīgas Vāgnera nama atjaunošanai

Pirmdien, 30. augustā, plkst. 15.00 Vācijas vēstniecībā Rīgā svinīgi parakstīts līgums par 200,000 eiro piešķiršanu Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai no Vācijas  valdības.

Jau pagājušā gada decembrī tika ziņots, ka Vācijas Bundestāgs apstiprinājis 5,2 miljonu eiro piešķiršanu sešu gadu laikā Vāgnera nama atjaunošanai Rīgā. Tagad, augusta izskaņā, ir sakārtota nepieciešamā dokumentācija pirmā gada finansējuma saņemšanai 200,000 eiro apmērā, un, piedaloties Vācijas vēstniekam Latvijā Kristianam Heltam (Christian Heldt), Rīgas Riharda Vāgnera biedrības valdes priekšsēdētājam Mārim Gailim un biedrības valdes loceklim Mārim Kalniņam, līgums ticis svinīgi parakstīts. Par godu šim notikumam Vāgnera darbu izlasi no vēstniecības balkona izpildīja stīgu kvartets – Gunārs Mūrnieks, Ilva Bāliņa, Amanda Rupeika, Klāvs Junkevics.

Foto: Gints Ivuškāns

Līguma noslēgšana par finansējuma saņemšanu no Vācijas valdības ir būtisks solis “Rīgas Vāgnera teātra atdzimšanas” projekta īstenošanā – tas nozīmē, ka piešķirtā finansējuma pirmā daļa 200,000 eiro apmērā ir atvērta un pieejama Vāgnera nama restaurēšanas un atjaunošanas vajadzībām. Tā tiks ieguldīta Vāgnera nama projekta attīstībai nākamajā līmenī – projekta sagatavošanai skiču stadijā.

Projekta “Rīgas Vāgnera teātra atdzimšana” vīzija paredz Eiropas kultūras bākas izveidi Rīgā. Sešu gadu laikā plānots atjaunot unikālo 5000 kvadrātmetru lielo ēku ansambli Vecrīgā un piepildīt to ar jaunu dzīvi. Ieceres nozīmību apliecina arī Vāgnera nama patroni – Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers, kā arī Riharda Vāgnera mazmazmeita Eva Vāgnere-Paskjē.

Kopumā bijušā pirmā Rīgas teātra atjaunošanai un atdzīvināšanai nepieciešami 35 miljoni eiro. Atjaunojot Vāgnera namu, tiks panākti vairāki būtiski ieguvumi, kas ne tikai veicinās kultūras pasākumu dažādību un pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, bet arī stiprinās Rīgas un Latvijas kā kultūras centra tēlu un saikni ar Rihardu Vāgneru, kas šajā namā divus gadus (1837–1839) bija kapelmeistars. Projekts plāno ne tikai ēkas un teātra zāles atjaunošanu, bet arī veidot meistarklases un muzeju. Vāgnera namā tiks realizēta Vāgnera vīzija “GesamtkunstWerk21” – inkubators visiem mākslas veidiem, kas kļūs par 21. gadsimtam cienīgu starptautisku jauno mākslinieku centru.

Sīkāka informācija:
Signe Viška
Rīgas Riharda Vāgnera biedrības
Sabiedrisko attiecību vadītāja
signe.viska@vagneriga.lv


Vāgnera nama logos skatāma scenogrāfijas maketu izstāde “Mērogs: Maksimālisms”

Rīgas Vāgnera nama logos atklāta Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļas bakalaura darbu izstāde “Mērogs: Maksimālisms”, vērienīgas lielās zāles skatuves inscenējumu idejas piedāvājot apskatīt miniatūrā – maketa – formātā.

Jaunie mākslinieki Madara Mela, Katrīna Ieva, Andris Kaļiņins un Ieva Stalšene jeb apvienība “4K” izvēlējušies atšķirīgus diplomdarba materiālus, taču rezultātus vieno muzikalitāte, vērienīgi lielās zāles skatuves inscenējumi, vizuāla attīstība un ambiciozitāte pašam scenogrāfam būt vienīgajam izrādes tēla radītājam.

Madara Mela izstādē piedāvā ieraudzīt Filipa Glāsa un Roberta Vilsona postmoderno operu “Einšteins pludmalē” (Einstein on The Beach), kas pārkāpj klasiskās operas noteikumus. Opera runā par tehnoloģisko revolūciju un par tās galveno simbolu tika izvēlēts  19. gs dzimušais ģēnijs Alberts Einšteins un apziņa par superieroča – atombumbas izgudrošanu. Diplomdarba vadītājs – Reinis Suhanovs.

Katrīna Ieva drosmīgi interpretējusi Endrū Loida Vēbera un Tima Raisa rokoperu “Jēzus Krisus superzvaigzne” (Jesus Christ Superstar). Jēzus dzīves pēdējās dienas šajā mākslas darbā skatītas mūsdienu sociālpolitiskā un cilvēkmīlestības trūkuma prizmā. Diplomdarba vadītāja – Monika Pormale.

Andris Kaļiņins radījis scenogrāfiju Pētera Čaikovska romantiskajam baletam “Gulbju ezers” (Лебединое озеро). Skatuves versijā akadēmiskais skaistums un gleznotie prospekti  sastop tehnoloģisku pretspēku skatuves projektoru izskatā. Diplomdarba vadītājs – Viktors Jansons.

Ieva Stalšene savā skatuves maketā risinājusi Morisa Meterlinka apjomīgo simbolisma lugu “Zilais putns” (L’Oiseau bleu). Ieceres vizualitātē vērojami aizmetņi no kvantu fizikas un tehno kultūras, rezultātā Meterlinka sižets savijas ar stāstu par līdz galam neradītu pasauli, kurā jāspēj rast drosme, cerība un laime. Diplomdarba vadītājs – Kristians Brekte.

Šī gada LMA Scenogrāfijas nodaļas absolventi jau studiju laikā apzinājuši savu interesi kopdarbam, izveidojuši savu mākslinieku apvienību un nosaukuši to par 4K.

Pēdejo divu gadu laikā mākslinieku apvienība 4K izstādījusi savus darbus vairākās izstādēs, tostarp Kalnciema ielas kvartāla galerijā, izstādē “Pasaules gals”, Cēsu alus brūzī izstādē “45,5 m2” un sieviešu tiesībām teātrī veltītā, plašu rezonansi guvušajā izstādē “Īpašās vajadzības” LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejā.

Izstādi veido absolventi sadarbībā ar diplomdarbu vadītājiem, Latvijas Mākslas akadēmiju un Rīgas Riharda Vāgnera biedrību.


Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers kļūst par Vāgnera nama atjaunošanas projekta patronu

Rīga / Berlīne: Latvijas prezidents Egils Levits šodien, 18.maijā, vizītes laikā Berlīnē izteica pateicību par Vācijas prezidenta Šteinmeiera lēmumu pievienoties Latvijas prezidentam, kļūstot par Rīgas Vāgnera nama patronu.

Projekta vīzija “Rīgas Vāgnera teātra renesanse” paredz kultūras bākas izveidi Rīgā – Eiropas ziemeļaustrumos.

Projektā plānots atjaunot unikālo 5000 kvadrātmetru lielo ēku ansambli Vecrīgā un piepildīt to ar jaunu dzīvi. Kopumā bijušā pirmā Rīgas teātra atjaunošanai un atdzīvināšanai nepieciešami 35 miljoni eiro. Atjaunojot Vāgnera namu , tiktu panākti vairāki būtiski ieguvumi, kas ne tikai veicinātu kultūras pasākumu dažādību un pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, bet arī stiprinātu Rīgas un Latvijas kā kultūras centra tēlu un saikni ar Rihardu Vāgneru, kas šajā namā divus gadus bija kapelmeistars (1837-1839). Projekts plāno ne tikai ēkas un teātra zāles atjaunošanu, bet arī veidot meistarklases un muzeju. Nākotnē Vāgnera nams kļūs par galamērķi kultūras tūristiem un Vāgnera mākslas piekritējiem visā pasaulē. Tajā tiks realizēta Vāgnera vīzija “GesamtkunstWerk21” – 21. gadsimta mākslas darbs, inkubators visiem mākslu veidiem un kļūs par starptautisku jauno mākslinieku centru.

Lai realizētu visus šos mērķus 2020. gada oktobrī ēkas ansambļa atslēgas tika nodotas Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai. 2020. gada decembrī Vācijas parlaments apstiprināja projekta finansējumu 5,2 miljonu eiro apmērā sešu gadu laikā.

Projekta iniciators, bijušais Latvijas prezidents un uzņēmējs Māris Gailis, Riharda Vāgnera biedrības Rīga priekšsēdētājs: “Vācijas prezidenta Franka Valtera Šteinmeiera kļūšana par Rīgas Riharda Vāgnera nama patronu ir apliecinājums šī projekta starptautiskajam nozīmīgumam un sasaista vēl ciešāk senās kultūras saites Eiropas mērogā, it īpaši starp Latviju un Vāciju”.

Papildus abiem prezidentiem projekta patrons ir arī bijusī Baireitas festivāla direktore, Riharda Vāgnera mazmazmeita, Eva Vāgnere-Paskjē.

 

Papildu informācija:
Vaiva Bauze
Mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja
Rīgas Riharda Vāgnera biedrība
+ 371 29151532
vaiva.bauze@vagneriga.lv

Attēlus varat atrast vietnē flickr.
Autortiesības: Latvijas prezidenta kanceleja


PASAULES RELIĢIJA VĀGNERS dokumentālās filmas uzņemšana Rīgā

Aprīlī Rīgas Riharda Vāgnera namā un Latvijas Nacionālā operā notika dokumentālās filmas PASAULES RELIĢIJA VĀGNERS (pagaidu nosaukums) filmēšana Rīgā, kā arī tika intervēti Rīgas Riharda Vāgnera biedrības dibinātāji Māris Gailis un Egils Siliņš, kas ir viens no pasaulē pieprasītākajiem basbaritoniem vāgneristiem, Latvijas Nacionālā operas valdes priekšsēdētājs.

Filmas veidotāji: “PASAULES RELIĢIJA VĀGNERS ir dokumentāla filma par pasaules mīlestību un aizraušanos ar Riharda Vāgnera mūziku. Līdz šai dienai visā pasaulē ir vairāk nekā 125 Vāgnera biedrības, un mēs apmeklējām dažas no tām, lai noskaidrotu, kā gadu gaitā ir izveidojies tik masveidīgs sekotāju loks. No Itālijas līdz Japānai, no Losandželosas līdz Abū Dabī, no Izraēlas līdz Krievijai un tagad arī Rīgai – mēs tikāmies ar “Vāgneristiem” un runājām par viņu aizraušanos ar Vāgnera mūziku un viņu “Meku” – Baireitas festivālu.

Filmas režisors ir godalgotais klasiskās mūzikas žurnālists Aksels Brīgemans (Axel Brüggemann), un kinoteātros tā būs skatāma no 2021. gada jūlija.