24. novembrī Rīgas Riharda Vāgnera biedrība (RRVB) saņēma apstiprinājumu no Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta – Vāgnera teātra ēkas būvprojekts ir akceptēts un ir saņemta būvatļauja.

Šī gada sākumā RRVB ziņoja, ka uzsākts darbs pie Rīgas Vāgnera teātra tehniskā projekta izstrādes, un tagad, novembra beigās, saņemts apstiprinājums no Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta par būvatļaujas saņemšanu.

Ēka jau ir nodota galvenā būvnieka, pilnsabiedrības “SBSC” rīcībā – šobrīd norisinās demontāžas darbi, tiek demontēta līdzšinējā siltumtrase, starpsienas, saudzīgi tiek demontēti logi, durvis, citi interjera elementi, ko nodos restaurācijai. Galvenie būvdarbi, kas sāksies ar pamatu nostiprināšanu, tiks uzsākti 2024. gada janvārī. Līdz februārim turpināsies projekta detalizētā izstrāde – telpu interjera un restaurācijas darbu plānošana. Būtiski, ka Rīgas dome pieņēmusi pozitīvu lēmumu par ceļa elementu nodošanu bezatlīdzības lietošanā, kas ir svarīgs pienesums projekta īstenošanā, jo būvdarbu veikšanas laikā tiks izmantotas un daļēji aizņemtas tuvākās ielas.

Atjaunojot Vāgnera teātri, tiks panākti vairāki būtiski ieguvumi, kas ne tikai veicinās kultūras pasākumu dažādību un pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, bet arī stiprinās Rīgas un Latvijas kā kultūras centra tēlu un saikni ar Rihardu Vāgneru, kas šajā namā divus gadus (1837–1839) bija kapelmeistars. Projekts plāno ne tikai ēkas un teātra zāles atjaunošanu, bet arī veidot meistarklases un Riharda Vāgnera muzeju. Namā tiks realizēta Vāgnera vīzija “GesamtkunstWerk21” – inkubators visiem mākslas veidiem, kas kļūs par 21. gadsimtam cienīgu starptautisku jauno mākslinieku centru.

Pērn publiska konkursa kārtā izvēlēts galvenais būvdarbu veicējs, pilnsabiedrība “SBSC” ar galveno projektētāju SIA “Sarma un Norde Arhitekti”, savukārt inženiera un būvuzraudzības pienākumus veic SIA “Būves un Būvsistēmas”. Kā apakšuzņēmējs arhitektūras un interjeru izstrādei  nolīgts “Zaigas Gailes birojs”. Piesaistīti eksperti arī no citām valstīm – piemēram, teātra tehnoloģijas risinājumus izstrādā “Theater Advies” no Nīderlandes, savukārt kā konsultanti teātra akustikas jautājumos darbojas speciālisti no “Nagata Acoustics” Yasuhisa Toyota vadībā, kas piedalījušies Elbas Filharmonijas un Parīzes Filharmonijas projektēšanā, kā arī daudzos citos ievērojamos projektos.

Projektu “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana “Rīgas Vāgnera namā”, Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, LV-1050, atjaunojot un restaurējot Rīgas Vāgnera namu” atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments, Vācijas Ārlietu ministrija, Vācijas vēstniecība Rīgā un Rīgas Dome.

18. oktobra Rīgas Domes sēdē tika pieņemts pozitīvs lēmums par ceļa elementu nodošanu bezatlīdzības lietošanā projekta “Riharda Vāgnera nama atjaunošanas darbi (projektēšana, būvdarbi un autoruzraudzība)” realizācijai Riharda Vāgnera ielā 4.

Lai Vāgnera nams atdzimtu, jāīsteno virkne apjomīgu darbu, un tas, protams, nebūtu iespējams bez būvlaukuma iekārtošanas un tuvāko ielu izmantošanas būvdarbu veikšanas laikā. Tas parasti nozīmē arī būtisku finansējuma daļu, kas tiek novirzīta tieši ceļu aizņemšanai.

Šis ir būtisks pienesums projekta īstenošanai, un mēs ļoti novērtējam pilsētas atbalstu šajā ceļā – jau pēc dažiem gadiem Vāgnera teātris pulcēs mūzikas un mākslas cienītājus un kļūs par neatņemamu Rīgas un Latvijas kultūras sastāvdaļu.

Projektu “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana “Rīgas Vāgnera namā”, Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, LV-1050, atjaunojot un restaurējot Rīgas Vāgnera namu” atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments, Vācijas Ārlietu ministrija, Vācijas vēstniecība Rīgā un Rīgas Dome.

Šīs nedēļas sākumā parakstīts pieņemšanas-nodošanas akts, un Rīgas Riharda Vāgnera biedrība (RRVB) pilnībā nodevusi Vāgnera teātri galvenā būvdarbu veicēja, pilnsabiedrības “SBSC” rīcībā.

Šīgada februārī tika ziņots, ka Vāgnera teātra atjaunošanai kopā piesaistīti līdzekļi 20 miljonu eiro apmērā – 15 miljoni eiro no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) un 5 miljoni eiro no Vācijas valdības. Līdz ar nodrošināto finansējumu bija iespējams uzsākt projekta īstenošanu; kopā nama atdzimšanai nepieciešami vairāk nekā 40 miljoni eiro.

Šobrīd turpinās darbs pie Vāgnera teātra tehniskā projekta – ir izstrādāti visi galvenie projekta mākslinieciskie un tehniskie risinājumi, savukārt ēkas restaurācijas un atjaunošanas risinājumi jau ir saskaņoti ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. Jūlija beigās saņemta būvatļauja veikt demontāžas darbus – tiks nojauktas starpsienas, kā arī demontētas vēsturiskās krāsnis un parketi, kurus pēcāk restaurēs un izmantos atjaunotajā teātra ēkā. Septembrī plānots nodot projektu izskatīšanai Rīgas būvvaldē.

Rīgas Vāgnera teātra atdzimšanas vīzija paredz Eiropas kultūras bākas izveidi Rīgā. Nākamo gadu laikā plānots atjaunot unikālo 5000 kvadrātmetru lielo ēku ansambli Vecrīgā un piepildīt to ar jaunu dzīvi. Ieceres nozīmību apliecina arī Vāgnera nama atjaunošanas projekta patroni – kādreizējais Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, Vācijas Federatīvās Republikas prezidents Franks Valters Šteinmeiers, kā arī Baireitas festivāla kādreizējā mākslinieciskā vadītāja un Riharda Vāgnera mazmazmeita Eva Vāgnere-Paskjē.

Atjaunojot Vāgnera namu, tiks panākti vairāki būtiski ieguvumi, kas ne tikai veicinās kultūras pasākumu dažādību un pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, bet arī stiprinās Rīgas un Latvijas kā kultūras centra tēlu un saikni ar Rihardu Vāgneru, kas šajā namā divus gadus (1837–1839) bija kapelmeistars. Projekts plāno ne tikai ēkas un teātra zāles atjaunošanu, bet arī veidot meistarklases un Riharda Vāgnera muzeju. Namā tiks realizēta Vāgnera vīzija “GesamtkunstWerk21” – inkubators visiem mākslas veidiem, kas kļūs par 21. gadsimtam cienīgu starptautisku jauno mākslinieku centru.

Pērn publiska konkursa kārtā izvēlēts galvenais būvdarbu veicējs, pilnsabiedrība “SBSC” ar galveno projektētāju SIA “Sarma un Norde Arhitekti”, savukārt inženiera un būvuzraudzības pienākumus veic SIA “Būves un Būvsistēmas”. Kā apakšuzņēmējs arhitektūras un interjeru izstrādei  nolīgts “Zaigas Gailes birojs”. Piesaistīti eksperti arī no citām valstīm – piemēram, teātra tehnoloģijas risinājumus izstrādā “Theater Advies” no Nīderlandes, savukārt kā konsultanti teātra akustikas jautājumos darbojas speciālisti no “Nagata Acoustics” Yasuhisa Toyota vadībā, kas piedalījušies Elbas Filharmonijas un Parīzes Filharmonijas projektēšanā, kā arī daudzos citos ievērojamos projektos.

Projektu “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana “Rīgas Vāgnera namā”, Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, LV-1050, atjaunojot un restaurējot Rīgas Vāgnera namu” atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments, Vācijas Ārlietu ministrija un Vācijas vēstniecība Rīgā.

Svētdien, 21. maijā, notiks Vāgnera teātra laika kapsulas iemūrēšanas ceremonija, simboliski atzīmējot ēkas atjaunošanas darbu sākumu.

Rīgas Riharda Vāgnera biedrība (RRVB) kopš 2017. gada Vāgnera dzimšanas dienā rīkojusi zibakcijas, lai pievērstu sabiedrības uzmanību Vāgnera nama atjaunošanas nepieciešamībai. Šogad beidzot tiks uzsākta teātra rekonstrukcija, un biedrība nolēmusi sagaidīt Riharda Vāgnera 210. jubileju, ēkas fasādē iemūrējot laika kapsulu. Tajā tiks ievietoti dažādi dokumenti un laika liecības, tostarp – RRVB dibināšanas protokols, ēkas vēsturiskie attēli un aktuālie projekta rasējumi, projekta patronu vēstījumi, biedru vēstījums pēctečiem, kā arī trīs Vāgneru paaudžu – Evas Vāgneres-Paskjē, viņas dēla Antuāna Vāgnera un mazmeitas Dafnes Vāgneres – kopīgais vēstījums.

Ceremonijā piedalīsies un svinīgās uzrunas teiks RRVB valdes priekšsēdētājs Māris Gailis, Vāgnera nama atjaunošanas projekta patrons, Valsts prezidents Egils Levits, Vācijas-Baltijas parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētājs Grāfs Aleksandrs Lambsdorfs (Alexander Graf Lambsdorff), Vācijas vēstniecības Latvijā Misijas vadītāja vietnieks Dāvids Bartelss (David Bartels), Baltijas Bruņniecības asociācijas priekšsēdētāja Kerstina fon Lingena (Kerstin von Lingen) un Starptautiskās Vāgnera biedrību asociācijas prezidents Rainers Fineske (Rainer Fineske). Tiks nolasīta arī projekta patroneses, Baireitas festivāla kādreizējās mākslinieciskās vadītājas Evas Vāgneres-Paskjē svētku uzruna.

Ceremonija norisināsies pie Vāgnera nama, Rīgā, Vāgnera ielā 4. Pasākuma mākslinieciskā noformējuma autores ir apvienība Grāfienes – scenogrāfes Marianna Lapiņa, Dace Ignatova, Ildze Jurkovska un Justīne Jasjukeviča –, savukārt laika kapsulu veidojis metālmākslinieks Uģis Traumanis. Pēc ceremonijas visi klātesošie aicināti uz īsu kamerorķestra Kremerata Baltica solistu koncertu Vāgnera zālē.

Pēdējais publiskais pasākums Vāgnera namā būs Andreja Osokina Brīvības festivāla Ukrainai noslēguma koncerts 10. jūnijā. Ēka celtnieku rīcībā pirmajiem vieglajiem demontāžas darbiem tiks nodota jūlijā, bet būvatļauju plānots saņemt līdz šīgada rudenim.

Gada sākumā tika ziņots, ka Vāgnera nama atjaunošanas projektam piesaistīts finansējums 20 miljonu apmērā – 15 miljoni eiro no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) un 5 miljoni eiro no Vācijas valdības. Šie līdzekļi ir puse no kopējās projekta īstenošanai nepieciešamās summas un nodrošinās ēkas atjaunošanu līdz tā dēvētajai “pelēkajai apdarei” – nama konstrukcijas būs atjaunotas, ārējā kontūra nosiltināta, nomainīti iekšējie un ārējie tīkli, ierīkotas enerģiju taupošas sistēmas. Februārī tika uzsākta un šobrīd aktīvi turpinās ēkas tehniskā projekta izstrāde. Pērn publiska konkursa kārtā izvēlēts galvenais būvdarbu veicējs, pilnsabiedrība SBSC ar galveno projektētāju SIA Sarma un Norde Arhitekti, savukārt inženiera un būvuzraudzības pienākumus veiks SIA Būves un Būvsistēmas. Kā apakšuzņēmējs arhitektūras un interjeru izstrādei nolīgts Zaigas Gailes birojs.

Projekta Rīgas Vāgnera teātra atdzimšana vīzija paredz Eiropas kultūras bākas izveidi Rīgā. Nākamo gadu laikā plānots atjaunot unikālo 5000 kvadrātmetru lielo ēku ansambli Vecrīgā un piepildīt to ar jaunu dzīvi. Ieceres nozīmību apliecina arī Vāgnera nama atjaunošanas projekta patroni – Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, Vācijas Federatīvās Republikas prezidents Franks Valters Šteinmeiers, kā arī Baireitas festivāla kādreizējā mākslinieciskā vadītāja un Riharda Vāgnera mazmazmeita Eva Vāgnere-Paskjē.

Atjaunojot Vāgnera namu, tiks panākti vairāki būtiski ieguvumi, kas ne tikai veicinās kultūras pasākumu dažādību un pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, bet arī stiprinās Rīgas un Latvijas kā kultūras centra tēlu un saikni ar Rihardu Vāgneru, kas šajā namā divus gadus (1837–1839) bija kapelmeistars.

Projekts plāno ne tikai ēkas un teātra zāles atjaunošanu, bet arī veidot meistarklases un Riharda Vāgnera muzeju. Namā tiks realizēta Vāgnera vīzija GesamtkunstWerk21 – inkubators visiem mākslas veidiem, kas kļūs par 21. gadsimtam cienīgu starptautisku jauno mākslinieku centru.

Projektu “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana “Rīgas Vāgnera namā”, Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, LV-1050, atjaunojot un restaurējot Rīgas Vāgnera namu” atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments un Vācijas Ārlietu ministrija.

Pēc vairāk nekā desmit gadiem tekstilmāksliniece Inta Amoliņa atgriežas ar personālizstādi Atgriešanās, kas būs apskatāma Rīgas Vāgnera  līdz 29. aprīlim, apmeklētājiem parādot tekstilmākslas daudzveidību un īpaši izceļot šīs nozares tehniku – tekstilmozaīku.

Izstādē būs redzami astoņpadsmit no 1992. līdz 2023. gadam radīti mākslinieces darbi – gan lieli gultas pārklāji, gan sienas dekori, kas iekļauj dažādas auduma apstrādes tehnikas – batiku, izšūšanu, apgleznošanu un apdruku. Izstādes laikā, pirms Vāgnera nama atjaunošanas, būs iespēja apskatīt šo vēsturisko un kādreiz slaveno Rīgas kultūras dzīves centru.

20. gadsimta vidū Eiropā, Skandināvijā un Amerikas Savienotajās Valstīs tekstilmozaīka līdzās amatniecībai izveidojās par unikālu tekstilmākslas atzaru. Līdz pagājušā gadsimta vidum tekstilmozaīka Latvijā nebija izplatīta (iztrūka pārmantošanas process) un vietējā informācijas telpā par to nebija pieejama informācija. Tādēļ īpaši izceļami ir 1983. gadā veiktie tekstilmākslinieces Intas Amoliņas pirmie mēģinājumi pētīt un interpretēt teksilmozaīkas tehnikas iespējas profesionālās tekstilmākslas kontekstā. Jaunatklātā tehnika I. Amoliņai kļuva par galveno mākslas izteiksmes formu, ko prasmīgi pārvērta izcilos tekstildarbos un vairākās tekstilmozaīkas darbu kolekcijās. Pateicoties mākslinieces pašiniciatīvai tekstilmozaīkas tehniku izzināšanā, šis tekstilmākslas atzars raisīja arī citu latviešu mākslinieku interesi. “Tekstilmozaīka ir spēle ar auduma blīvumu, struktūru, krāsu, spīdumu un tā apstrādi – batiku, apdruku, izšuvumu, apgleznošanu. Tā ir liela draudzība ar audumu un diegiem,” – tā Inta Amoliņa.

Daba ir mākslinieces iedvesmas avots, kas realizējas ģeometriskās kompozīcijās. Daļa no izstādē apskatāmām tekstilijām būs tonāli piesātināti, ģeometriskās formās balstīti tekstilmozaīkas mākslas darbi, kas bagātina Latvijas tekstilmākslas kopainu jau 30 gadu garumā. Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.

Inta Amoliņa no 1997. līdz 2018. gadam bija Latvijas Mākslas akadēmijas Modes dizaina nodaļas docente, kā arī vairāku jauno modes mākslinieku un dizaineru konkursu žūrijas locekle. Mākslinieces darbi eksponēti izstādēs Beļģijā, Francijā, Igaunijā, Lielbritānijā, Igaunijā, Lietuvā, Nīderlandē un Vācijā.

Izstāde būs apskatāma Vāgnera namā, Riharda Vāgnera ielā 4, no 14. līdz 29. aprīlim. Darba laiks: O. – P. no plkst. 13.00 līdz 18.00 un S., Sv. no plkst. 12.00 līdz 17.00.

2023. gads iesācies ar svarīgām ziņām Vāgnera nama atdzimšanas projektam – apstiprināts finansējums 15 miljonu eiro apmērā no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) un uzsākts darbs pie ēkas tehniskā projekta izstrādes.

Rīgas Riharda Vāgnera biedrība 2022. gada rudenī veiksmīgi piedalījās Latvijas Vides investīciju fonda izsludinātājā konkursā “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes arhitektūras pieminekļos”. Pašās 2022. gada beigās tika saņemts pozitīvs lēmums par Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) finansējuma piešķiršanu 15 miljonu eiro apmērā, kas bija maksimālais šajā konkursā pieejamais finansējums vienam projektam. Projektu 5 miljonu apmērā līdzfinansē līdzekļi no Vācijas valdības. Šobrīd Vāgnera nama rekonstrukcijai piesaistīti 20 miljoni eiro, kas nodrošinās ēkas atjaunošanu līdz tā dēvētajai “pelēkajai apdarei” – nama konstrukcijas būs atjaunotas, ārējā kontūra nosiltināta, nomainīti iekšējie un ārējie tīkli, ierīkotas enerģiju taupošas sistēmas. Šīgada februārī sākusies ēkas tehniskā projekta izstrāde, savukārt “sarkano zīmogu” jeb būvatļauju plānots saņemt līdz šīgada vasaras beigām. Kopā Vāgnera nama atdzimšanai nepieciešami 40 miljoni eiro – vēl trūkst līdzekļu iekšdarbiem, restaurācijas darbiem un teātra tehnoloģijām, tādēļ turpinās darbs pie līdzekļu piesaistes no dažādiem fondiem un privātpersonām.

Pērn publiska konkursa kārtā izvēlēts galvenais būvdarbu veicējs, pilnsabiedrība “SBSC” ar galveno projektētāju SIA “Sarma un Norde Arhitekti”, savukārt inženiera un būvuzraudzības pienākumus veiks SIA “Būves un Būvsistēmas”. Kā apakšuzņēmējs arhitektūras un interjeru izstrādei  nolīgts “Zaigas Gailes birojs”. Piesaistīti eksperti arī no citām valstīm – piemēram, teātra tehnoloģijas risinājumus izstrādās “Theater Advies” no Nīderlandes, savukārt kā konsultanti teātra akustikas jautājumos darbosies speciālisti no “Nagata Acoustics” Yasuhisa Toyota vadībā, kas piedalījušies Elbas Filharmonijas un Parīzes Filharmonijas projektēšanā, kā arī daudzos citos ievērojamos projektos.

Projekta “Rīgas Vāgnera teātra atdzimšana” vīzija paredz Eiropas kultūras bākas izveidi Rīgā. Nākamo gadu laikā plānots atjaunot unikālo 5000 kvadrātmetru lielo ēku ansambli Vecrīgā un piepildīt to ar jaunu dzīvi. Ieceres nozīmību apliecina arī Vāgnera nama atjaunošanas projekta patroni – Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, Vācijas Federatīvās Republikas prezidents Franks Valters Šteinmeiers, kā arī Baireitas festivāla kādreizējā mākslinieciskā vadītāja un Riharda Vāgnera mazmazmeita Eva Vāgnere-Paskjē.

Atjaunojot Vāgnera namu, tiks panākti vairāki būtiski ieguvumi, kas ne tikai veicinās kultūras pasākumu dažādību un pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, bet arī stiprinās Rīgas un Latvijas kā kultūras centra tēlu un saikni ar Rihardu Vāgneru, kas šajā namā divus gadus (1837–1839) bija kapelmeistars. Projekts plāno ne tikai ēkas un teātra zāles atjaunošanu, bet arī veidot meistarklases un Riharda Vāgnera muzeju. Namā tiks realizēta Vāgnera vīzija “GesamtkunstWerk21” – inkubators visiem mākslas veidiem, kas kļūs par 21. gadsimtam cienīgu starptautisku jauno mākslinieku centru.

Projektu “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana “Rīgas Vāgnera namā”, Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, LV-1050, atjaunojot un restaurējot Rīgas Vāgnera namu” atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments un Vācijas Bundestāgs.

Piektdien, 25. novembrī, plkst. 19.00 Rīgas Vāgnera namā, Riharda Vāgnera ielā 4, norisināsies mākslinieču Mejas Sarmītes Kalniņas un Simonas Orinskas veidotās performances “Valkīru dialogs”, kurās skatītājiem tiks dota iespēja piedzīvot mākslas pirmatnējos, dzīvinošos, ķermeniskos bezapziņas aspektus, reflektējot par femīnās enerģijas, zaudējumu un autoritātes attiecībām.

Performances “Valkīru dialogs” vienu no sarunām veidos Mejas Sarmītes Kalniņas radītā “Klātneesamības esamība” (The Presence of Absence) – vizuāli iespaidīgs, barokāls ceļojums, kas ieved zaudējumu teritorijā, kur kopīgā rituālā darbībā saplūst individuālā un kolektīvā apziņa. Sarunu turpinās Simonas Orinskas performance “Tur viņa nāk, mana brīnišķīgā pasaule” (There She Goes My Beautiful World), kas ataino virzību no ārējās autoritātes uz iekšējo autoritāti, kas ir sarežģīts daudzpakāpju process jebkura indivīda, sabiedrības un arī valsts attīstībā. Performancē piedalīsies arī skaņu mākslinieks Arvis Kantiševs un dziedātāja Anta Eņģele. Tāpat performancē tiks izmantoti arī Ligitas Embrektes austā Lielvārdes josta, Brigitas Strodas radītais kronis un Ineses Gibeiko veidots tērps.

Abu mākslinieču rokrakstā atbalsojas Vāgnera totālā teātra jēdziens, īstenojot performances ar operisku barokalitāti un dramatismu, bagātīgu skatuves mākslu elementu sintēzi un saspēli, izmantojot skaņu, mūziku, ķermeni, balsi un vizualitāti. Abus darbus vieno arī butō mākslas estētika. Turklāt, par performances vienojošo elementu tiek izvirzītas “Valkīras” – dievišķas būtnes, kas pavada karā mirušo varoņu dvēseles uz pazemes valstību un ir arī viņu mīļākās. Performancē tiks meklēts šo dažādo spēku līdzsvars, kas šodienas situācijā mūsu dzīvēs tiek īpaši konfrontēts ar apdraudētību un neziņu kā personiskā, tā plašākā mērogā.

Mejas Sarmītes Kalniņas radītās performances “Klātneesamības esamība” pirmizrāde norisinājās Starptautiskajā Performances mākslas festivālā “Starptelpa” 2022. gada jūnijā. Tā tapusi, māksliniecei sadarbojoties ar butō performances mākslinieku grupu. Simonas Orinskas solo pirmizrāde “Tur viņa nāk, mana brīnišķīgā pasaule” notika Ņujorkā, Grace Gallery, 2022. gada septembrī, Baltijas mākslas festivāla ietvaros, kopā ar Latvijas Performances mākslas centra mākslinieku grupu.

Zīmīgi, ka performance norisināsies tieši Rīgas Vāgnera namā, jo skatītājiem būs izdevība ielūkoties ēkas iekšienē pirms rekonstrukcijas un restaurācijas darbu uzsākšanas, kas plānota jau nākamā gada vidū. Ieeja no plkst. 18.00, uz vietas būs pieejama arī kafejnīca.

Biļetes: https://ticketshop.lv/en/events/4613

Attēlā Simona Orinska (no kreisās) un Sarmīte Meja Kalniņa, publicitātes foto.

Jau 2020. gada izskaņā tika ziņots, ka Vācijas Bundestāgs apstiprinājis 5,2 miljonu piešķiršanu Vāgnera nama atjaunošanai. Pagājušā gada augustā tika parakstīts līgums starp Vācijas vēstniecību un Rīgas Riharda Vāgnera biedrību par pirmo 200 000 eiro finansējumu. Šie līdzekļi tika izmantoti projekta skiču stadijas sagatavošanai. Tagad projekts ir būtiski attīstījies, un 6. oktobrī Vāgnera zālē tika parakstīts līgums par atlikušā apstiprinātā finansējuma piešķiršanu 5 miljonu apmērā.

Nākamais Vāgnera nama atjaunošanas projekta posms – tehniskā projekta sagatavošana – tiks uzsākts jau šogad. Vācijas valdības piešķirtais līdzfinansējums 5 miljonu apmērā tiks izmantots nākamo četru gadu laikā (posmā no 2022. līdz 2025. gadam), un ar to plānots līdzfinansēt tehniskā projekta sagatavošanu un būvdarbu pirmo posmu. Ēkas rekonstrukcijas un restaurācijas darbus plānots sākt 2023. gada vidū, bet atklāt atjaunoto Vāgnera teātri iecerēts jau 2026. gadā.

6. oktobrī parakstīts ne vien līgums par finansējuma piešķiršanu, bet arī nodomu protokols par sadarbību Rīgas Vāgnera teātra atjaunošanas projekta īstenošanā starp Latvijas Republikas Kultūras ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Ārlietu ministriju un Rīgas Riharda Vāgnera biedrību. Svinīgajā ceremonijā līgumu parakstīja Vācijas vēstnieks Latvijā Kristians Helts (Christian Heldt) un Rīgas Riharda Vāgnera biedrības valde, savukārt nodomu protokolu par sadarbību Vāgnera teātra atjaunošanas projekta īstenošanā parakstīja arī Latvijas Republikas Kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Projekta “Rīgas Vāgnera teātra atdzimšana” vīzija paredz Eiropas kultūras bākas izveidi Rīgā. Nākamo gadu laikā plānots atjaunot unikālo 5000 kvadrātmetru lielo ēku ansambli Vecrīgā un piepildīt to ar jaunu dzīvi. Ieceres nozīmību apliecina arī Vāgnera nama atjaunošanas projekta patroni – Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, Vācijas Federatīvās Republikas prezidents Franks Valters Šteinmeiers (Frank-Walter Steinmeier), kā arī Baireitas festivāla kādreizējā mākslinieciskā vadītāja un Riharda Vāgnera mazmazmeita Eva Vāgnere-Paskjē (Eva Wagner-Pasquier).

Atjaunojot Vāgnera namu, tiks panākti vairāki būtiski ieguvumi, kas ne tikai veicinās kultūras pasākumu dažādību un pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, bet arī stiprinās Rīgas un Latvijas kā kultūras centra tēlu un saikni ar Rihardu Vāgneru, kas šajā namā divus gadus (1837–1839) bija kapelmeistars. Projekts plāno ne tikai ēkas un teātra zāles atjaunošanu, bet arī veidot meistarklases un muzeju. Vāgnera namā tiks realizēta Vāgnera vīzija “GesamtkunstWerk21” – inkubators visiem mākslas veidiem, kas kļūs par 21. gadsimtam cienīgu starptautisku jauno mākslinieku centru.

Sīkāka informācija:
Signe Viška
Rīgas Riharda Vāgnera biedrības
Sabiedrisko attiecību vadītāja, Valdes priekšsēdētāja asistente
signe.viska@vagneriga.lv