Svētdien, 21. maijā, notiks Vāgnera teātra laika kapsulas iemūrēšanas ceremonija, simboliski atzīmējot ēkas atjaunošanas darbu sākumu.

Rīgas Riharda Vāgnera biedrība (RRVB) kopš 2017. gada Vāgnera dzimšanas dienā rīkojusi zibakcijas, lai pievērstu sabiedrības uzmanību Vāgnera nama atjaunošanas nepieciešamībai. Šogad beidzot tiks uzsākta teātra rekonstrukcija, un biedrība nolēmusi sagaidīt Riharda Vāgnera 210. jubileju, ēkas fasādē iemūrējot laika kapsulu. Tajā tiks ievietoti dažādi dokumenti un laika liecības, tostarp – RRVB dibināšanas protokols, ēkas vēsturiskie attēli un aktuālie projekta rasējumi, projekta patronu vēstījumi, biedru vēstījums pēctečiem, kā arī trīs Vāgneru paaudžu – Evas Vāgneres-Paskjē, viņas dēla Antuāna Vāgnera un mazmeitas Dafnes Vāgneres – kopīgais vēstījums.

Ceremonijā piedalīsies un svinīgās uzrunas teiks RRVB valdes priekšsēdētājs Māris Gailis, Vāgnera nama atjaunošanas projekta patrons, Valsts prezidents Egils Levits, Vācijas-Baltijas parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētājs Grāfs Aleksandrs Lambsdorfs (Alexander Graf Lambsdorff), Vācijas vēstniecības Latvijā Misijas vadītāja vietnieks Dāvids Bartelss (David Bartels), Baltijas Bruņniecības asociācijas priekšsēdētāja Kerstina fon Lingena (Kerstin von Lingen) un Starptautiskās Vāgnera biedrību asociācijas prezidents Rainers Fineske (Rainer Fineske). Tiks nolasīta arī projekta patroneses, Baireitas festivāla kādreizējās mākslinieciskās vadītājas Evas Vāgneres-Paskjē svētku uzruna.

Ceremonija norisināsies pie Vāgnera nama, Rīgā, Vāgnera ielā 4. Pasākuma mākslinieciskā noformējuma autores ir apvienība Grāfienes – scenogrāfes Marianna Lapiņa, Dace Ignatova, Ildze Jurkovska un Justīne Jasjukeviča –, savukārt laika kapsulu veidojis metālmākslinieks Uģis Traumanis. Pēc ceremonijas visi klātesošie aicināti uz īsu kamerorķestra Kremerata Baltica solistu koncertu Vāgnera zālē.

Pēdējais publiskais pasākums Vāgnera namā būs Andreja Osokina Brīvības festivāla Ukrainai noslēguma koncerts 10. jūnijā. Ēka celtnieku rīcībā pirmajiem vieglajiem demontāžas darbiem tiks nodota jūlijā, bet būvatļauju plānots saņemt līdz šīgada rudenim.

Gada sākumā tika ziņots, ka Vāgnera nama atjaunošanas projektam piesaistīts finansējums 20 miljonu apmērā – 15 miljoni eiro no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) un 5 miljoni eiro no Vācijas valdības. Šie līdzekļi ir puse no kopējās projekta īstenošanai nepieciešamās summas un nodrošinās ēkas atjaunošanu līdz tā dēvētajai “pelēkajai apdarei” – nama konstrukcijas būs atjaunotas, ārējā kontūra nosiltināta, nomainīti iekšējie un ārējie tīkli, ierīkotas enerģiju taupošas sistēmas. Februārī tika uzsākta un šobrīd aktīvi turpinās ēkas tehniskā projekta izstrāde. Pērn publiska konkursa kārtā izvēlēts galvenais būvdarbu veicējs, pilnsabiedrība SBSC ar galveno projektētāju SIA Sarma un Norde Arhitekti, savukārt inženiera un būvuzraudzības pienākumus veiks SIA Būves un Būvsistēmas. Kā apakšuzņēmējs arhitektūras un interjeru izstrādei nolīgts Zaigas Gailes birojs.

Projekta Rīgas Vāgnera teātra atdzimšana vīzija paredz Eiropas kultūras bākas izveidi Rīgā. Nākamo gadu laikā plānots atjaunot unikālo 5000 kvadrātmetru lielo ēku ansambli Vecrīgā un piepildīt to ar jaunu dzīvi. Ieceres nozīmību apliecina arī Vāgnera nama atjaunošanas projekta patroni – Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, Vācijas Federatīvās Republikas prezidents Franks Valters Šteinmeiers, kā arī Baireitas festivāla kādreizējā mākslinieciskā vadītāja un Riharda Vāgnera mazmazmeita Eva Vāgnere-Paskjē.

Atjaunojot Vāgnera namu, tiks panākti vairāki būtiski ieguvumi, kas ne tikai veicinās kultūras pasākumu dažādību un pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, bet arī stiprinās Rīgas un Latvijas kā kultūras centra tēlu un saikni ar Rihardu Vāgneru, kas šajā namā divus gadus (1837–1839) bija kapelmeistars.

Projekts plāno ne tikai ēkas un teātra zāles atjaunošanu, bet arī veidot meistarklases un Riharda Vāgnera muzeju. Namā tiks realizēta Vāgnera vīzija GesamtkunstWerk21 – inkubators visiem mākslas veidiem, kas kļūs par 21. gadsimtam cienīgu starptautisku jauno mākslinieku centru.

Pēc vairāk nekā desmit gadiem tekstilmāksliniece Inta Amoliņa atgriežas ar personālizstādi Atgriešanās, kas būs apskatāma Rīgas Vāgnera  līdz 29. aprīlim, apmeklētājiem parādot tekstilmākslas daudzveidību un īpaši izceļot šīs nozares tehniku – tekstilmozaīku.

Izstādē būs redzami astoņpadsmit no 1992. līdz 2023. gadam radīti mākslinieces darbi – gan lieli gultas pārklāji, gan sienas dekori, kas iekļauj dažādas auduma apstrādes tehnikas – batiku, izšūšanu, apgleznošanu un apdruku. Izstādes laikā, pirms Vāgnera nama atjaunošanas, būs iespēja apskatīt šo vēsturisko un kādreiz slaveno Rīgas kultūras dzīves centru.

20. gadsimta vidū Eiropā, Skandināvijā un Amerikas Savienotajās Valstīs tekstilmozaīka līdzās amatniecībai izveidojās par unikālu tekstilmākslas atzaru. Līdz pagājušā gadsimta vidum tekstilmozaīka Latvijā nebija izplatīta (iztrūka pārmantošanas process) un vietējā informācijas telpā par to nebija pieejama informācija. Tādēļ īpaši izceļami ir 1983. gadā veiktie tekstilmākslinieces Intas Amoliņas pirmie mēģinājumi pētīt un interpretēt teksilmozaīkas tehnikas iespējas profesionālās tekstilmākslas kontekstā. Jaunatklātā tehnika I. Amoliņai kļuva par galveno mākslas izteiksmes formu, ko prasmīgi pārvērta izcilos tekstildarbos un vairākās tekstilmozaīkas darbu kolekcijās. Pateicoties mākslinieces pašiniciatīvai tekstilmozaīkas tehniku izzināšanā, šis tekstilmākslas atzars raisīja arī citu latviešu mākslinieku interesi. “Tekstilmozaīka ir spēle ar auduma blīvumu, struktūru, krāsu, spīdumu un tā apstrādi – batiku, apdruku, izšuvumu, apgleznošanu. Tā ir liela draudzība ar audumu un diegiem,” – tā Inta Amoliņa.

Daba ir mākslinieces iedvesmas avots, kas realizējas ģeometriskās kompozīcijās. Daļa no izstādē apskatāmām tekstilijām būs tonāli piesātināti, ģeometriskās formās balstīti tekstilmozaīkas mākslas darbi, kas bagātina Latvijas tekstilmākslas kopainu jau 30 gadu garumā. Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.

Inta Amoliņa no 1997. līdz 2018. gadam bija Latvijas Mākslas akadēmijas Modes dizaina nodaļas docente, kā arī vairāku jauno modes mākslinieku un dizaineru konkursu žūrijas locekle. Mākslinieces darbi eksponēti izstādēs Beļģijā, Francijā, Igaunijā, Lielbritānijā, Igaunijā, Lietuvā, Nīderlandē un Vācijā.

Izstāde būs apskatāma Vāgnera namā, Riharda Vāgnera ielā 4, no 14. līdz 29. aprīlim. Darba laiks: O. – P. no plkst. 13.00 līdz 18.00 un S., Sv. no plkst. 12.00 līdz 17.00.

2023. gads iesācies ar svarīgām ziņām Vāgnera nama atdzimšanas projektam – apstiprināts finansējums 15 miljonu eiro apmērā no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) un uzsākts darbs pie ēkas tehniskā projekta izstrādes.

Rīgas Riharda Vāgnera biedrība 2022. gada rudenī veiksmīgi piedalījās Latvijas Vides investīciju fonda izsludinātājā konkursā “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes arhitektūras pieminekļos”. Pašās 2022. gada beigās tika saņemts pozitīvs lēmums par Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) finansējuma piešķiršanu 15 miljonu eiro apmērā, kas bija maksimālais šajā konkursā pieejamais finansējums vienam projektam. Projektu 5 miljonu apmērā līdzfinansē līdzekļi no Vācijas valdības. Šobrīd Vāgnera nama rekonstrukcijai piesaistīti 20 miljoni eiro, kas nodrošinās ēkas atjaunošanu līdz tā dēvētajai “pelēkajai apdarei” – nama konstrukcijas būs atjaunotas, ārējā kontūra nosiltināta, nomainīti iekšējie un ārējie tīkli, ierīkotas enerģiju taupošas sistēmas. Šīgada februārī sākusies ēkas tehniskā projekta izstrāde, savukārt “sarkano zīmogu” jeb būvatļauju plānots saņemt līdz šīgada vasaras beigām. Kopā Vāgnera nama atdzimšanai nepieciešami 40 miljoni eiro – vēl trūkst līdzekļu iekšdarbiem, restaurācijas darbiem un teātra tehnoloģijām, tādēļ turpinās darbs pie līdzekļu piesaistes no dažādiem fondiem un privātpersonām.

Pērn publiska konkursa kārtā izvēlēts galvenais būvdarbu veicējs, pilnsabiedrība “SBSC” ar galveno projektētāju SIA “Sarma un Norde Arhitekti”, savukārt inženiera un būvuzraudzības pienākumus veiks SIA “Būves un Būvsistēmas”. Kā apakšuzņēmējs arhitektūras un interjeru izstrādei  nolīgts “Zaigas Gailes birojs”. Piesaistīti eksperti arī no citām valstīm – piemēram, teātra tehnoloģijas risinājumus izstrādās “Theater Advies” no Nīderlandes, savukārt kā konsultanti teātra akustikas jautājumos darbosies speciālisti no “Nagata Acoustics” Yasuhisa Toyota vadībā, kas piedalījušies Elbas Filharmonijas un Parīzes Filharmonijas projektēšanā, kā arī daudzos citos ievērojamos projektos.

Projekta “Rīgas Vāgnera teātra atdzimšana” vīzija paredz Eiropas kultūras bākas izveidi Rīgā. Nākamo gadu laikā plānots atjaunot unikālo 5000 kvadrātmetru lielo ēku ansambli Vecrīgā un piepildīt to ar jaunu dzīvi. Ieceres nozīmību apliecina arī Vāgnera nama atjaunošanas projekta patroni – Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, Vācijas Federatīvās Republikas prezidents Franks Valters Šteinmeiers, kā arī Baireitas festivāla kādreizējā mākslinieciskā vadītāja un Riharda Vāgnera mazmazmeita Eva Vāgnere-Paskjē.

Atjaunojot Vāgnera namu, tiks panākti vairāki būtiski ieguvumi, kas ne tikai veicinās kultūras pasākumu dažādību un pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, bet arī stiprinās Rīgas un Latvijas kā kultūras centra tēlu un saikni ar Rihardu Vāgneru, kas šajā namā divus gadus (1837–1839) bija kapelmeistars. Projekts plāno ne tikai ēkas un teātra zāles atjaunošanu, bet arī veidot meistarklases un Riharda Vāgnera muzeju. Namā tiks realizēta Vāgnera vīzija “GesamtkunstWerk21” – inkubators visiem mākslas veidiem, kas kļūs par 21. gadsimtam cienīgu starptautisku jauno mākslinieku centru.

Projektu “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana “Rīgas Vāgnera namā”, Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, LV-1050, atjaunojot un restaurējot Rīgas Vāgnera namu” atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments un Vācijas Bundestāgs.

Piektdien, 25. novembrī, plkst. 19.00 Rīgas Vāgnera namā, Riharda Vāgnera ielā 4, norisināsies mākslinieču Mejas Sarmītes Kalniņas un Simonas Orinskas veidotās performances “Valkīru dialogs”, kurās skatītājiem tiks dota iespēja piedzīvot mākslas pirmatnējos, dzīvinošos, ķermeniskos bezapziņas aspektus, reflektējot par femīnās enerģijas, zaudējumu un autoritātes attiecībām.

Performances “Valkīru dialogs” vienu no sarunām veidos Mejas Sarmītes Kalniņas radītā “Klātneesamības esamība” (The Presence of Absence) – vizuāli iespaidīgs, barokāls ceļojums, kas ieved zaudējumu teritorijā, kur kopīgā rituālā darbībā saplūst individuālā un kolektīvā apziņa. Sarunu turpinās Simonas Orinskas performance “Tur viņa nāk, mana brīnišķīgā pasaule” (There She Goes My Beautiful World), kas ataino virzību no ārējās autoritātes uz iekšējo autoritāti, kas ir sarežģīts daudzpakāpju process jebkura indivīda, sabiedrības un arī valsts attīstībā. Performancē piedalīsies arī skaņu mākslinieks Arvis Kantiševs un dziedātāja Anta Eņģele. Tāpat performancē tiks izmantoti arī Ligitas Embrektes austā Lielvārdes josta, Brigitas Strodas radītais kronis un Ineses Gibeiko veidots tērps.

Abu mākslinieču rokrakstā atbalsojas Vāgnera totālā teātra jēdziens, īstenojot performances ar operisku barokalitāti un dramatismu, bagātīgu skatuves mākslu elementu sintēzi un saspēli, izmantojot skaņu, mūziku, ķermeni, balsi un vizualitāti. Abus darbus vieno arī butō mākslas estētika. Turklāt, par performances vienojošo elementu tiek izvirzītas “Valkīras” – dievišķas būtnes, kas pavada karā mirušo varoņu dvēseles uz pazemes valstību un ir arī viņu mīļākās. Performancē tiks meklēts šo dažādo spēku līdzsvars, kas šodienas situācijā mūsu dzīvēs tiek īpaši konfrontēts ar apdraudētību un neziņu kā personiskā, tā plašākā mērogā.

Mejas Sarmītes Kalniņas radītās performances “Klātneesamības esamība” pirmizrāde norisinājās Starptautiskajā Performances mākslas festivālā “Starptelpa” 2022. gada jūnijā. Tā tapusi, māksliniecei sadarbojoties ar butō performances mākslinieku grupu. Simonas Orinskas solo pirmizrāde “Tur viņa nāk, mana brīnišķīgā pasaule” notika Ņujorkā, Grace Gallery, 2022. gada septembrī, Baltijas mākslas festivāla ietvaros, kopā ar Latvijas Performances mākslas centra mākslinieku grupu.

Zīmīgi, ka performance norisināsies tieši Rīgas Vāgnera namā, jo skatītājiem būs izdevība ielūkoties ēkas iekšienē pirms rekonstrukcijas un restaurācijas darbu uzsākšanas, kas plānota jau nākamā gada vidū. Ieeja no plkst. 18.00, uz vietas būs pieejama arī kafejnīca.

Biļetes: https://ticketshop.lv/en/events/4613

Attēlā Simona Orinska (no kreisās) un Sarmīte Meja Kalniņa, publicitātes foto.

Jau 2020. gada izskaņā tika ziņots, ka Vācijas Bundestāgs apstiprinājis 5,2 miljonu piešķiršanu Vāgnera nama atjaunošanai. Pagājušā gada augustā tika parakstīts līgums starp Vācijas vēstniecību un Rīgas Riharda Vāgnera biedrību par pirmo 200 000 eiro finansējumu. Šie līdzekļi tika izmantoti projekta skiču stadijas sagatavošanai. Tagad projekts ir būtiski attīstījies, un 6. oktobrī Vāgnera zālē tika parakstīts līgums par atlikušā apstiprinātā finansējuma piešķiršanu 5 miljonu apmērā.

Nākamais Vāgnera nama atjaunošanas projekta posms – tehniskā projekta sagatavošana – tiks uzsākts jau šogad. Vācijas valdības piešķirtais līdzfinansējums 5 miljonu apmērā tiks izmantots nākamo četru gadu laikā (posmā no 2022. līdz 2025. gadam), un ar to plānots līdzfinansēt tehniskā projekta sagatavošanu un būvdarbu pirmo posmu. Ēkas rekonstrukcijas un restaurācijas darbus plānots sākt 2023. gada vidū, bet atklāt atjaunoto Vāgnera teātri iecerēts jau 2026. gadā.

6. oktobrī parakstīts ne vien līgums par finansējuma piešķiršanu, bet arī nodomu protokols par sadarbību Rīgas Vāgnera teātra atjaunošanas projekta īstenošanā starp Latvijas Republikas Kultūras ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Ārlietu ministriju un Rīgas Riharda Vāgnera biedrību. Svinīgajā ceremonijā līgumu parakstīja Vācijas vēstnieks Latvijā Kristians Helts (Christian Heldt) un Rīgas Riharda Vāgnera biedrības valde, savukārt nodomu protokolu par sadarbību Vāgnera teātra atjaunošanas projekta īstenošanā parakstīja arī Latvijas Republikas Kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Projekta “Rīgas Vāgnera teātra atdzimšana” vīzija paredz Eiropas kultūras bākas izveidi Rīgā. Nākamo gadu laikā plānots atjaunot unikālo 5000 kvadrātmetru lielo ēku ansambli Vecrīgā un piepildīt to ar jaunu dzīvi. Ieceres nozīmību apliecina arī Vāgnera nama atjaunošanas projekta patroni – Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, Vācijas Federatīvās Republikas prezidents Franks Valters Šteinmeiers (Frank-Walter Steinmeier), kā arī Baireitas festivāla kādreizējā mākslinieciskā vadītāja un Riharda Vāgnera mazmazmeita Eva Vāgnere-Paskjē (Eva Wagner-Pasquier).

Atjaunojot Vāgnera namu, tiks panākti vairāki būtiski ieguvumi, kas ne tikai veicinās kultūras pasākumu dažādību un pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, bet arī stiprinās Rīgas un Latvijas kā kultūras centra tēlu un saikni ar Rihardu Vāgneru, kas šajā namā divus gadus (1837–1839) bija kapelmeistars. Projekts plāno ne tikai ēkas un teātra zāles atjaunošanu, bet arī veidot meistarklases un muzeju. Vāgnera namā tiks realizēta Vāgnera vīzija “GesamtkunstWerk21” – inkubators visiem mākslas veidiem, kas kļūs par 21. gadsimtam cienīgu starptautisku jauno mākslinieku centru.

Sīkāka informācija:
Signe Viška
Rīgas Riharda Vāgnera biedrības
Sabiedrisko attiecību vadītāja, Valdes priekšsēdētāja asistente
signe.viska@vagneriga.lv

Atzīmējot Rīgas Pilsētas teātra 240 gadu jubilejai, 13. septembrī norisināsies konference “No Fītinghofa teātra līdz Vāgnera namam”. Pieci referāti ļaus ielūkoties nama Vāgnera ielā 4 vēsturē no pirmsākumiem līdz pat mūsdienām, pievēršoties Rīgas Pilsētas teātra ikdienai, šeit tapušajiem darbiem, Rihardam Vāgneram un viņa laikabiedriem, kā arī ēkas būvvēsturei un nākotnes plāniem.

Konferenci aicināti apmeklēt visi interesenti, iepriekš reģistrējot savu dalību šeit. Konferencei būs iespējams sekot arī tiešsaistē, Vāgnera teātra atjaunošanas projekta Facebook lapā.

Joahims fon Fītinghofs un Jūlija fon Fītinghofa “Oto Hermaņa fon Fītinghofa-Šēla un Fītinghofu dzimtas mantojums”

Rīgas Pilsētas teātra dibinātājs un pirmais direktors bija Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls. Fītinghofu dzimtai ir sena un bagāta vēsture, gadsimtu gaitā uzturot saikni starp latviešu un vācu kultūru. Divi Fītinghofu dzimtas pārstāvji un teātra dibinātāja tiešie pēcteči atklās šīs saiknes un Rīgā atstātās pēdas, iepazīstinot ar Oto Hermaņa fon Fītinghofa-Šēla personību, kā arī ar visu Fītinghofu dzimtu.

Referāts vācu valodā ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā.

Dr. art. Ilona Breģe “Rihards Vāgners un viņa muzikālie domubiedri Rīgas Pilsētas teātrī”

Komponiste un mākslas doktore Ilona Breģe sniegs ieskatu teātra trupā kā vienotā kolektīvā un arī izcels galvenos operu lomu dziedātājus, kuri Vāgnera kā diriģenta vadīti iestudēja un atskaņoja dažādu stilu operas. Te minami gan daudzi nozīmīgi tā laika solisti, kuri Rīgā tika angažēti noteiktam laikam, bet savas skatuves gaitas ar panākumiem turpināja citos slavenos tā laika teātros, gan tādi dziedātāji, kuri vēlākos gados Rīgas Pilsētas teātrī dziedāja Vāgnera operu pirmajos iestudējumos Rīgā.

Referāts latviešu valodā ar sinhrono tulkojumu angļu valodā.

Dr. arch. Ilmārs Dirveiks “Ieskats ēkas Riharda Vāgnera ielā 4 būvvēsturē”

Nams Vāgnera ielā 4 laika gaitā piedzīvojis daudzkārtējas pārbūves, bet diemžēl ne par visām saglabājušās dokumentālas liecības, vai arī ziņas par tām ir ļoti skopas un neviennozīmīgas, tomēr plašāka un izsmeļošāka informācija ir  pieejama par ēkā notikušajām izmaiņām 20. gadsimta gaitā. Referāts sniegs ieskatu ēkas būvvēsturē un mazāk zināmos faktos par to.

Referāts latviešu valodā ar sinhrono tulkojumu angļu valodā.

Arch. Zaiga Gaile “Vāgnera teātra arhitektūras mantojums un ieskats rekonstrukcijas projektā”

Ideja par Vāgnera teātra restaurāciju radās pirms vairākiem gadiem, un neatņemama tās sastāvdaļa ir jaunā projekta arhitektoniskā vīzija. Atgriešanās pie ēkas pirmā arhitekta Kristofa Hāberlanda projektētās fasādes, Vāgnera laika operteātra zāles atjaunošana ar orķestra bedri un daudz kas cits – Zaigas Gailes prezentācija ļaus ielūkoties Vāgnera teātra atjaunošanas projekta detaļās un nākotnes plānos.

Referāts latviešu valodā ar sinhrono tulkojumu angļu valodā.

Dr. art. Lolita Fūrmane “Heinrihs Dorns kā Vāgnera Rīgas perioda laikabiedrs un viņa operas nesenais atklājums”

Referāta pamatā ir pirmreizējs pētījums par vienu no Rīgas operām, kuru Riharda Vāgnera Rīgas perioda (1837 – 1839) kolēģis komponists un kapelmeistars Heinrihs Dorns (1804 – 1892) ir sarakstījis un uzvedis neilgi pēc Vāgnera aizbraukšanas. Tā ir opera “Anglijas karogs” (Das Banner von England), kas piedzīvoja pirmizrādi Rīgā 1841. gada rudenī. Līdz pat 2018. gadam bija tikai faktoloģiskas ziņas par šo operu. Latvijas Nacionālā bibliotēka nesen īpašumā ieguvusi Rīgas Pilsētas teātra nošu krājumu, un tajā izdevies atklāt šīs operas pilnu rokraksta partitūru. Konferences laikā tiks izpildīts arī fragments no šīs operas.

Referāts latviešu valodā ar sinhrono tulkojumu angļu valodā.

1782. gadā ēkā, ko šobrīd pazīst kā Vāgnera namu, tika dibināts pirmais Rīgas Pilsētas teātris, kurā divus gadus strādājis komponists Rihards Vāgners un kur koncertējuši tādi mākslinieki kā Ferencs Lists, Klāra Šūmane un Ektors Berliozs. Šogad aprit tieši 240 gadi kopš teātra dibināšanas, un Rīgas Riharda Vāgnera biedrība 13. septembrī šo notikumu atzīmēs ar priekšlasījumiem, Andreja Osokina solokoncertu un muzikāli dramatisku izrādi Kristīnas Vuss režijā.

“Rīgas Pilsētas teātris ilgus gadus bijis vācu un latviešu kultūras sastapšanās punkts, te savas pēdas atstājis Vāgners, Lists, Dorns un citi mākslinieki, un tieši šī ēka ir priekštece tagadējai Latvijas Nacionālajai operai un baletam,” stāsta Māris Gailis, Rīgas Riharda Vāgnera biedrības valdes priekšsēdētājs. “13. septembris daudzējādā ziņā būs kā ceļojums laika mašīnā, piemēram, Vāgnera zālē skanēs tā pati mūzika, ko Lists šeit izpildīja pirms 180 gadiem. Rīgas Pilsētas teātra jubileja būs ne tikai iespēja tuvāk iepazīt ēkas vēsturi un uzzināt vairāk par Vāgneru un viņa laikabiedriem Rīgā, bet arī izdevība ielūkoties Vāgnera nama iekšienē pirms rekonstrukcijas darbu uzsākšanas, kas plānota nākamā gada vidū.”

Konference “No Fītinghofa teātra līdz Vāgnera namam” piedāvās piecus informatīvus priekšlasījumus par ēkas vēsturi, arhitektūru un kultūras dzīvi gandrīz divarpus gadsimtu griezumā. Konferenci atklās Rīgas Pilsētas teātra dibinātāja Oto Hermaņa barona fon Fītinghofa-Šēla pēcteči – Joahims von Fītinghofs (Joachim von Vietinghoff) kopā ar meitu Jūliju fon Fītinghofu (Julia von Vietinghoff). Ar priekšlasījumiem uzstāsies arī muzikoloģe Lolita Fūrmane, komponiste un mākslas doktore Ilona Breģe, arhitekts Ilmārs Dirveiks, kā arī arhitekte Zaiga Gaile. Konferenci bez maksas aicināti apmeklēt visi interesenti, iepriekš reģistrējot savu dalību, aizpildot anketu šeit vai rakstot uz signe.viska@vagneriga.lv.

Savukārt 13. septembra vakarā plkst. 19.00 gaidāms Andreja Osokina solokoncerts “1842. Lists Rīgā”, kurā izskanēs Riharda Vāgnera un Ferenca Lista klaviersonātes. Programmu papildinās skaņdarbi, ko Lists izpildīja savā Rīgas koncertā 1842. gadā, tostarp arī Volfganga Amadeja Mocarta ārija no operas “Figaro kāzas”, kurā Andrejam Osokinam pievienosies Sonora Vaice, kā arī Ludviga van Bēthovena “Adelaīde” Mihaila Čuļpajeva dziedājumā. Pianists Andrejs Osokins stāsta: “Ar nepacietību gaidu koncertu šajā leģendārajā zālē, ko iemīlēju jau bērnībā, jo tieši šeit katru gadu ar jaunu soloprogrammu uzstājās mans tēvs Sergejs Osokins. Ļoti gaidu, kad tuvosies tas brīdis, kad Rīga varēs lepoties ar atjaunoto Riharda Vāgnera namu un teātri, un ticu, ka šis koncerts būs svarīgs solis pretī šai skaistajai vīzijai!”

Vakara programmas otrajā daļā gaidāma muzikāli dramatiska izrāde “Dziesmu, dziesmu un vēlreiz dziesmu” Kristīnas Vuss (Kristina Wuss) režijā. “Savā Rīgas laikā Vāgners esot izlasījis daudz grāmatu. Iedomāsimies fantastisku situāciju, kurā šīs grāmatas pārvēršas par putniem, kas aizlido uz tām vietām, kuras bija nozīmīgas komponista daiļradei. Šīs operteātra kolāžas centrā ir mazpazīstami fakti un nojausmas. Viss ir izdomāts, bet katrai domai un idejai pamatā ir pierādāms patiesības grauds,” par uzvedumu stāsta režisore. Uz skatuves izskanēs skaņdarbi no Vāgnera operām, kā arī fragmenti no darbiem, kurus Vāgners diriģējis Rīgas Pilsētas teātrī. Vāgnera lomā iejutīsies LNOB solists Andis Kipļuks, Minnu Vāgneri atveidos LNOB soliste Evija Martinsone. Izrādē piedalīsies arī Edgars Ošleja, Dace Volfarte, Mārtiņš Zilberts, Marija Grauba un Kaspars Zaķis.

Biļetes uz 13. septembra vakara programmu pieejamas “Biļešu Paradīzē”. Visi ieņēmumi no iegādātajām biļetēm atbalstīs Vāgnera nama atjaunošanas projektu.

Rīgas Pilsētas teātra 240 gadu jubilejas norises atbalsta Konrāda Adenauera fonds, Valsts kultūrkapitāla fonds, Gētes Institūts Rīgā un Latvijas Nacionālā Opera un balets.

Sīkāka informācija:
Signe Viška
Rīgas Riharda Vāgnera biedrības sabiedrisko attiecību vadītāja
signe.viska@vagneriga.lv
+371 22028087