Foto: Riharda Vāgnera 211. dzimšanas diena

Paldies visiem, kas bija klāt un pārvērta 22. maiju Riharda Vāgnera ielā par īstiem svētkiem!
BRAVO pianistam Reinim Zariņam, kura izpildījumā dzirdējām Vāgnera “Svētceļnieku kori” no “Tanheizera”, kā arī “Prelūdiju” un “Izoldes mīlasnāvi” no operas “Tristans un Izolde”.
Rīgas Riharda Vāgnera biedrība personīgi pateicas Borisam Larionovam par koncfertflīģeļa ESTONIA uzticēšanu mums, lai pasākums izdotos patiesi Vāgnera cienīgs.
Uz tikšanos nākamgad!
Foto: Krista Saberova & Mārtiņš Ziders (jauns.lv)

Ar klavierkoncertu zem klajas debess atzīmēs Vāgnera 211. dzimšanas dienu

Rīgas Riharda Vāgnera biedrība (RRVB) jau tradicionāli aicina visus rīdziniekus un Rīgas viesus apmeklēt ikgadējās Riharda Vāgnera dzimšanas dienas svinības.

22. maijā plkst. 18:30 no skatuves pie teātra ēkas fasādes Vāgnera ielā 4 tiks atskaņots īpašs ziņojums no paša Riharda Vāgnera, kam sekos īss pianista Reiņa Zariņa klavierkoncerts ar Vāgnera skaņdarbiem.

Pasākumā tiks filmēts un fotografēts.

Uz tikšanos!


Vāgnera teātrī noslēdzies demontāžas posms, uzsāks ēkas pamatu nostiprināšanu

Aizvadītā gada beigās Rīgas Riharda Vāgnera biedrība (RRVB) ziņoja, ka saņemta būvatļauja Vāgnera teātra pārbūvei. Šobrīd ir pabeigts ēkas tehniskais projekts, kā arī noslēdzies demontāžas darbu posms. Turpinās  interjera detalizēta izstrāde, un jau drīzumā tiks uzsākts nākamais projekta etaps – nama pamatu nostiprināšanas jeb pāļu ierīkošanas darbi.

Demontāža aptvēra plašu darbu kopumu – tika demontētas lustras, vēsturiskās krāsnis, parkets, logi, durvis un citi interjera elementi, kas nodoti restaurācijai un atgriezīsies ēkā pēc pārbūves. Tika nojauktas starpsienas, kā arī demontēta līdzšinējā siltumtrase un ierīkota pagaidu siltumtrase, lai blakus esošās ēkas būvdarbu laikā nepaliktu bez siltumapgādes.

Būtiska projekta daļa ir detalizācija un interjera izstrāde. Tapšanā ir ēkas makets mērogā 1:30, kurš paredzēts ekspozīcijai teātra trešajā (tā dēvētajā Muses) stāvā un ko varēs apskatīt ikviens teātra apmeklētājs, lai orientētos sarežģītajā mājas uzbūvē. Sīkāk par to stāsta arhitekte Zaiga Gaile: “Makets būs īsta leļļu māja, kurai gatavojam tādus oriģinālos materiālus kā mozaīkas parketa grīdas, koka durvis, logus, paneļus, tapešu sienas, mēbeles un pat lustras. Strādājam arī pie kuģa “Thetis” modeļa, kurš tiks iekārts stiklotā pagalma centrā virs skatītāju galvām. Tas ir Vāgnera operas “Klīstošais holandietis” tēls, un mums arhīvos izdevās atrast konkrēto kuģi, ar kuru Vāgners ar sievu Minnu un suni Robēru bēga no Latvijas kreditoriem. Kuģis ceļā piedzīvoja vētru, un tās laikā Vāgneram parādījās jaunās operas vīzija. Kuģa modeli mērogā 1:50 izgatavoja meistars Aleksandrs Šarga, scenogrāfu apvienība “Grāfienes” to pārvērta par vētrā cietuša burinieka vraku ar saplēstām burām, a la Klīstošais holandietis. Īstais modelis būs trīs ar pusi metrus garš, un publika, kas pastaigāsies pa Muses stāva telpu anfilādi, varēs pētīt kuģa klāja takelāžu.” Norit darbs arī pie Vāgnera teātra bibliotēkas izveides – tā ieņems centrālo telpu Vāgnera ielas fasādē, un visas piecu metru augstās zāles sienas aizņems grāmatu plaukti līdz griestiem.

Nākamais darbu posms sāksies ar ēkas pamatu nostiprināšanu un pagrabstāva izbūvi. Plānots, ka būvdarbi ilgs 3 gadus un Rīgas Vāgnera teātri atklās 2027. gada rudenī.

Atjaunojot Vāgnera teātri, tiks panākti vairāki būtiski ieguvumi, kas ne tikai veicinās kultūras pasākumu dažādību un pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, bet arī stiprinās Rīgas un Latvijas kā kultūras centra tēlu un saikni ar Rihardu Vāgneru, kas šajā namā divus gadus (1837–1839) bija kapelmeistars. Projekts plāno ne tikai ēkas un teātra zāles atjaunošanu, bet arī veidot meistarklases un Riharda Vāgnera muzeju. Namā tiks realizēta Vāgnera vīzija “GesamtkunstWerk21” – inkubators visiem mākslas veidiem, kas kļūs par 21. gadsimtam cienīgu starptautisku jauno mākslinieku centru.

Projekta galvenais būvdarbu veicējs ir personu apvienība “SBSC un 3A” ar galveno projektētāju SIA “Sarma un Norde Arhitekti”, savukārt inženiera un būvuzraudzības pienākumus veic SIA “Būves un Būvsistēmas”. Kā apakšuzņēmējs arhitektūras un interjeru izstrādei  nolīgts “Zaigas Gailes birojs”. Piesaistīti eksperti arī no citām valstīm – piemēram, teātra tehnoloģijas risinājumus izstrādā “Theater Advies” no Nīderlandes, savukārt kā konsultanti teātra akustikas jautājumos darbojas speciālisti no “Nagata Acoustics” Yasuhisa Toyota vadībā, kas piedalījušies Elbas Filharmonijas un Parīzes Filharmonijas projektēšanā, kā arī daudzos citos ievērojamos projektos.

Projektu “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana “Rīgas Vāgnera namā”, Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, LV-1050, atjaunojot un restaurējot Rīgas Vāgnera namu” atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments, Vācijas Ārlietu ministrija, Vācijas vēstniecība Rīgā un Rīgas Dome.


Frankfurtes Riharda Vāgnera biedrība ziedo 10 000 eiro Vāgnera teātra atjaunošanai

Gada noslēgums Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai (RRVB) turpina nest iepriecinošas ziņas – esam saņēmuši ziedojumu 10 000 eiro apmērā no Frankfurtes Riharda Vāgnera biedrības (Richard Wagner Verband Frankfurt a. M.).

Šī jau ir otrā reize, kad Frankfurtes Vāgnera biedrība atbalstījusi Rīgas Vāgnera teātra atjaunošanas projektu – jau 2021. gada nogalē saņēmām dāsnu ziedojumu, kas būtiski palīdzējis biedrības darbībai un projekta attīstībai līdz pat šim brīdim. Priecājamies, ka Frankfurtes Vāgnera biedrības pārstāvjiem bija iespēja pieredzēt Vāgnera teātra laika kapsulas iemūrēšanas ceremoniju šīgada maijā un klātienē aplūkot teātri, kas atdzims, pateicoties arī viņu sniegtajam atbalstam.

Frankfurtes Riharda Vāgnera biedrības priekšsēdētājs Dirks Jenderss (Dirk Jenders) par ziedojumu:

Arī otrā RWV Frankfurtē rīkotā līdzekļu vākšanas kampaņa Rīgas Vāgnera teātra atdzimšanas atbalstam bijusi ļoti veiksmīga. Pateicoties biedru atsaucībai, tika atkārtots pirmais ziedojums no 2021. gada, un pirms dažām dienām Riharda Vāgnera Rīgas biedrībai tika pārskaitīti vēl 10 000 eiro.

Šī kultūras tilta stiprināšana starp Frankfurti un Latvijas galvaspilsētu ir ne tikai Vāgnera fanu saiknes, bet arī solidaritātes izpausme šajos grūtajos laikos.

Pēc gadiem ilga projekta sagatavošanas darba, tostarp ekspertu atzinumu iegūšanas, konkursu izsludināšanas, izmaksu tāmju analīzes un finansējuma piesaistīšanas, tagad notiek rakšanas, urbšanas, sienu un griestu nojaukšanas un pārbūves darbi. Tātad darbs teātrī ir uzsākts, un tas iezīmē jaunu, ļoti aizraujošu posmu. Katru dienu mēs esam liecinieki tam, kā izsapņotā vīzija kļūst par realitāti.

Lasiet oriģinālo publikāciju Frankfurtes Vāgnera biedrības mājaslapā – šeit.

Vāgnera teātra atjaunošanas projektu atbalsta arī Starptautiskās Vāgnera biedrību asociācija, kā arī Vāgnera biedrības Berlīnē, Koburgā, Freiburgā un Mindenē.

Atbalstītāju sarakstu pilnā apjomā var aplūkot šeit: https://vagneriga.lv/sponsori/


Saņemta būvatļauja Rīgas Vāgnera teātra atjaunošanai

24. novembrī Rīgas Riharda Vāgnera biedrība (RRVB) saņēma apstiprinājumu no Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta – Vāgnera teātra ēkas būvprojekts ir akceptēts un ir saņemta būvatļauja.

Šī gada sākumā RRVB ziņoja, ka uzsākts darbs pie Rīgas Vāgnera teātra tehniskā projekta izstrādes, un tagad, novembra beigās, saņemts apstiprinājums no Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta par būvatļaujas saņemšanu.

Ēka jau ir nodota galvenā būvnieka, pilnsabiedrības “SBSC” rīcībā – šobrīd norisinās demontāžas darbi, tiek demontēta līdzšinējā siltumtrase, starpsienas, saudzīgi tiek demontēti logi, durvis, citi interjera elementi, ko nodos restaurācijai. Galvenie būvdarbi, kas sāksies ar pamatu nostiprināšanu, tiks uzsākti 2024. gada janvārī. Līdz februārim turpināsies projekta detalizētā izstrāde – telpu interjera un restaurācijas darbu plānošana. Būtiski, ka Rīgas dome pieņēmusi pozitīvu lēmumu par ceļa elementu nodošanu bezatlīdzības lietošanā, kas ir svarīgs pienesums projekta īstenošanā, jo būvdarbu veikšanas laikā tiks izmantotas un daļēji aizņemtas tuvākās ielas.

Atjaunojot Vāgnera teātri, tiks panākti vairāki būtiski ieguvumi, kas ne tikai veicinās kultūras pasākumu dažādību un pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, bet arī stiprinās Rīgas un Latvijas kā kultūras centra tēlu un saikni ar Rihardu Vāgneru, kas šajā namā divus gadus (1837–1839) bija kapelmeistars. Projekts plāno ne tikai ēkas un teātra zāles atjaunošanu, bet arī veidot meistarklases un Riharda Vāgnera muzeju. Namā tiks realizēta Vāgnera vīzija “GesamtkunstWerk21” – inkubators visiem mākslas veidiem, kas kļūs par 21. gadsimtam cienīgu starptautisku jauno mākslinieku centru.

Pērn publiska konkursa kārtā izvēlēts galvenais būvdarbu veicējs, pilnsabiedrība “SBSC” ar galveno projektētāju SIA “Sarma un Norde Arhitekti”, savukārt inženiera un būvuzraudzības pienākumus veic SIA “Būves un Būvsistēmas”. Kā apakšuzņēmējs arhitektūras un interjeru izstrādei  nolīgts “Zaigas Gailes birojs”. Piesaistīti eksperti arī no citām valstīm – piemēram, teātra tehnoloģijas risinājumus izstrādā “Theater Advies” no Nīderlandes, savukārt kā konsultanti teātra akustikas jautājumos darbojas speciālisti no “Nagata Acoustics” Yasuhisa Toyota vadībā, kas piedalījušies Elbas Filharmonijas un Parīzes Filharmonijas projektēšanā, kā arī daudzos citos ievērojamos projektos.

Projektu “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana “Rīgas Vāgnera namā”, Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, LV-1050, atjaunojot un restaurējot Rīgas Vāgnera namu” atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments, Vācijas Ārlietu ministrija, Vācijas vēstniecība Rīgā un Rīgas Dome.


Rīgas dome kļūst par Vāgnera nama atjaunošanas projekta partneri

18. oktobra Rīgas Domes sēdē tika pieņemts pozitīvs lēmums par ceļa elementu nodošanu bezatlīdzības lietošanā projekta “Riharda Vāgnera nama atjaunošanas darbi (projektēšana, būvdarbi un autoruzraudzība)” realizācijai Riharda Vāgnera ielā 4.

Lai Vāgnera nams atdzimtu, jāīsteno virkne apjomīgu darbu, un tas, protams, nebūtu iespējams bez būvlaukuma iekārtošanas un tuvāko ielu izmantošanas būvdarbu veikšanas laikā. Tas parasti nozīmē arī būtisku finansējuma daļu, kas tiek novirzīta tieši ceļu aizņemšanai.

Šis ir būtisks pienesums projekta īstenošanai, un mēs ļoti novērtējam pilsētas atbalstu šajā ceļā – jau pēc dažiem gadiem Vāgnera teātris pulcēs mūzikas un mākslas cienītājus un kļūs par neatņemamu Rīgas un Latvijas kultūras sastāvdaļu.

Projektu “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana “Rīgas Vāgnera namā”, Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, LV-1050, atjaunojot un restaurējot Rīgas Vāgnera namu” atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments, Vācijas Ārlietu ministrija, Vācijas vēstniecība Rīgā un Rīgas Dome.


Rīgas Vāgnera teātris nodots būvnieku rīcībā

Šīs nedēļas sākumā parakstīts pieņemšanas-nodošanas akts, un Rīgas Riharda Vāgnera biedrība (RRVB) pilnībā nodevusi Vāgnera teātri galvenā būvdarbu veicēja, pilnsabiedrības “SBSC” rīcībā.

Šīgada februārī tika ziņots, ka Vāgnera teātra atjaunošanai kopā piesaistīti līdzekļi 20 miljonu eiro apmērā – 15 miljoni eiro no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) un 5 miljoni eiro no Vācijas valdības. Līdz ar nodrošināto finansējumu bija iespējams uzsākt projekta īstenošanu; kopā nama atdzimšanai nepieciešami vairāk nekā 40 miljoni eiro.

Šobrīd turpinās darbs pie Vāgnera teātra tehniskā projekta – ir izstrādāti visi galvenie projekta mākslinieciskie un tehniskie risinājumi, savukārt ēkas restaurācijas un atjaunošanas risinājumi jau ir saskaņoti ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. Jūlija beigās saņemta būvatļauja veikt demontāžas darbus – tiks nojauktas starpsienas, kā arī demontētas vēsturiskās krāsnis un parketi, kurus pēcāk restaurēs un izmantos atjaunotajā teātra ēkā. Septembrī plānots nodot projektu izskatīšanai Rīgas būvvaldē.

Rīgas Vāgnera teātra atdzimšanas vīzija paredz Eiropas kultūras bākas izveidi Rīgā. Nākamo gadu laikā plānots atjaunot unikālo 5000 kvadrātmetru lielo ēku ansambli Vecrīgā un piepildīt to ar jaunu dzīvi. Ieceres nozīmību apliecina arī Vāgnera nama atjaunošanas projekta patroni – kādreizējais Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, Vācijas Federatīvās Republikas prezidents Franks Valters Šteinmeiers, kā arī Baireitas festivāla kādreizējā mākslinieciskā vadītāja un Riharda Vāgnera mazmazmeita Eva Vāgnere-Paskjē.

Atjaunojot Vāgnera namu, tiks panākti vairāki būtiski ieguvumi, kas ne tikai veicinās kultūras pasākumu dažādību un pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, bet arī stiprinās Rīgas un Latvijas kā kultūras centra tēlu un saikni ar Rihardu Vāgneru, kas šajā namā divus gadus (1837–1839) bija kapelmeistars. Projekts plāno ne tikai ēkas un teātra zāles atjaunošanu, bet arī veidot meistarklases un Riharda Vāgnera muzeju. Namā tiks realizēta Vāgnera vīzija “GesamtkunstWerk21” – inkubators visiem mākslas veidiem, kas kļūs par 21. gadsimtam cienīgu starptautisku jauno mākslinieku centru.

Pērn publiska konkursa kārtā izvēlēts galvenais būvdarbu veicējs, pilnsabiedrība “SBSC” ar galveno projektētāju SIA “Sarma un Norde Arhitekti”, savukārt inženiera un būvuzraudzības pienākumus veic SIA “Būves un Būvsistēmas”. Kā apakšuzņēmējs arhitektūras un interjeru izstrādei  nolīgts “Zaigas Gailes birojs”. Piesaistīti eksperti arī no citām valstīm – piemēram, teātra tehnoloģijas risinājumus izstrādā “Theater Advies” no Nīderlandes, savukārt kā konsultanti teātra akustikas jautājumos darbojas speciālisti no “Nagata Acoustics” Yasuhisa Toyota vadībā, kas piedalījušies Elbas Filharmonijas un Parīzes Filharmonijas projektēšanā, kā arī daudzos citos ievērojamos projektos.

Projektu “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana “Rīgas Vāgnera namā”, Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, LV-1050, atjaunojot un restaurējot Rīgas Vāgnera namu” atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments, Vācijas Ārlietu ministrija un Vācijas vēstniecība Rīgā.

 


Svētdien notiks Vāgnera teātra laika kapsulas iemūrēšanas ceremonija

Svētdien, 21. maijā, notiks Vāgnera teātra laika kapsulas iemūrēšanas ceremonija, simboliski atzīmējot ēkas atjaunošanas darbu sākumu.

Rīgas Riharda Vāgnera biedrība (RRVB) kopš 2017. gada Vāgnera dzimšanas dienā rīkojusi zibakcijas, lai pievērstu sabiedrības uzmanību Vāgnera nama atjaunošanas nepieciešamībai. Šogad beidzot tiks uzsākta teātra rekonstrukcija, un biedrība nolēmusi sagaidīt Riharda Vāgnera 210. jubileju, ēkas fasādē iemūrējot laika kapsulu. Tajā tiks ievietoti dažādi dokumenti un laika liecības, tostarp – RRVB dibināšanas protokols, ēkas vēsturiskie attēli un aktuālie projekta rasējumi, projekta patronu vēstījumi, biedru vēstījums pēctečiem, kā arī trīs Vāgneru paaudžu – Evas Vāgneres-Paskjē, viņas dēla Antuāna Vāgnera un mazmeitas Dafnes Vāgneres – kopīgais vēstījums.

Ceremonijā piedalīsies un svinīgās uzrunas teiks RRVB valdes priekšsēdētājs Māris Gailis, Vāgnera nama atjaunošanas projekta patrons, Valsts prezidents Egils Levits, Vācijas-Baltijas parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētājs Grāfs Aleksandrs Lambsdorfs (Alexander Graf Lambsdorff), Vācijas vēstniecības Latvijā Misijas vadītāja vietnieks Dāvids Bartelss (David Bartels), Baltijas Bruņniecības asociācijas priekšsēdētāja Kerstina fon Lingena (Kerstin von Lingen) un Starptautiskās Vāgnera biedrību asociācijas prezidents Rainers Fineske (Rainer Fineske). Tiks nolasīta arī projekta patroneses, Baireitas festivāla kādreizējās mākslinieciskās vadītājas Evas Vāgneres-Paskjē svētku uzruna.

Ceremonija norisināsies pie Vāgnera nama, Rīgā, Vāgnera ielā 4. Pasākuma mākslinieciskā noformējuma autores ir apvienība Grāfienes – scenogrāfes Marianna Lapiņa, Dace Ignatova, Ildze Jurkovska un Justīne Jasjukeviča –, savukārt laika kapsulu veidojis metālmākslinieks Uģis Traumanis. Pēc ceremonijas visi klātesošie aicināti uz īsu kamerorķestra Kremerata Baltica solistu koncertu Vāgnera zālē.

Pēdējais publiskais pasākums Vāgnera namā būs Andreja Osokina Brīvības festivāla Ukrainai noslēguma koncerts 10. jūnijā. Ēka celtnieku rīcībā pirmajiem vieglajiem demontāžas darbiem tiks nodota jūlijā, bet būvatļauju plānots saņemt līdz šīgada rudenim.

Gada sākumā tika ziņots, ka Vāgnera nama atjaunošanas projektam piesaistīts finansējums 20 miljonu apmērā – 15 miljoni eiro no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) un 5 miljoni eiro no Vācijas valdības. Šie līdzekļi ir puse no kopējās projekta īstenošanai nepieciešamās summas un nodrošinās ēkas atjaunošanu līdz tā dēvētajai “pelēkajai apdarei” – nama konstrukcijas būs atjaunotas, ārējā kontūra nosiltināta, nomainīti iekšējie un ārējie tīkli, ierīkotas enerģiju taupošas sistēmas. Februārī tika uzsākta un šobrīd aktīvi turpinās ēkas tehniskā projekta izstrāde. Pērn publiska konkursa kārtā izvēlēts galvenais būvdarbu veicējs, pilnsabiedrība SBSC ar galveno projektētāju SIA Sarma un Norde Arhitekti, savukārt inženiera un būvuzraudzības pienākumus veiks SIA Būves un Būvsistēmas. Kā apakšuzņēmējs arhitektūras un interjeru izstrādei nolīgts Zaigas Gailes birojs.

Projekta Rīgas Vāgnera teātra atdzimšana vīzija paredz Eiropas kultūras bākas izveidi Rīgā. Nākamo gadu laikā plānots atjaunot unikālo 5000 kvadrātmetru lielo ēku ansambli Vecrīgā un piepildīt to ar jaunu dzīvi. Ieceres nozīmību apliecina arī Vāgnera nama atjaunošanas projekta patroni – Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, Vācijas Federatīvās Republikas prezidents Franks Valters Šteinmeiers, kā arī Baireitas festivāla kādreizējā mākslinieciskā vadītāja un Riharda Vāgnera mazmazmeita Eva Vāgnere-Paskjē.

Atjaunojot Vāgnera namu, tiks panākti vairāki būtiski ieguvumi, kas ne tikai veicinās kultūras pasākumu dažādību un pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, bet arī stiprinās Rīgas un Latvijas kā kultūras centra tēlu un saikni ar Rihardu Vāgneru, kas šajā namā divus gadus (1837–1839) bija kapelmeistars.

Projekts plāno ne tikai ēkas un teātra zāles atjaunošanu, bet arī veidot meistarklases un Riharda Vāgnera muzeju. Namā tiks realizēta Vāgnera vīzija GesamtkunstWerk21 – inkubators visiem mākslas veidiem, kas kļūs par 21. gadsimtam cienīgu starptautisku jauno mākslinieku centru.

Projektu “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana “Rīgas Vāgnera namā”, Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, LV-1050, atjaunojot un restaurējot Rīgas Vāgnera namu” atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments un Vācijas Ārlietu ministrija.